Celtnieka profesija ir sena, miermīlīga, bet grūta un cienījama. Celtnieka paveiktais tiek izlikts visu apskatei un kalpo gadiem, pat gadu simtiem ilgi.
Tur, kur ierodas celtnieki, viss mainās līdz nepazīšanai. Ķekavā notika citādāk - ar celtnieku ierašanos atdzima Ķekavas vārds. 1812.gadā Napoleona kara laikā tika sagrauta Ķekavas muiža, tās zemi nopirka Doles salas īpašnieks un vārda "Ķekava" vietā radās Dole. Kā liecība tam Ķekavā joprojām ir Doles baznīca, Doles tautas nams.
Putnu fabrikas „Ķekava” būvniecībai pirmie krūmājiem aizaugušie zemienes 78 hektāri tika atsavināti no vairākiem maziem kolhoziem. Kolhoza „Ķekava” vārds kļuva atpazīstams, tikai pilnveidojoties pēc vairāku kolhozu apvienošanās.
Faktiski Ķekavas vārds visā republikā skaļi izskanēja 1964.gada novembrī, kad jaunceļamo fabriku „Ķekava” pasludināja par triecienceltni un darbu sāka Ķekavas PMK - klajā laukā, izbūvējot pašu vajadzībām mazas pagaidu koka mājiņas. Pagaidu variants gan stipri ieilga – līdz 1973.gadam, jo galvenais uzdevums bija uzbūvēt lielāko un modernāko Baltijā - Ķekavas putnu fabriku un pilsētas tipa dzīvojamo ciematu fabrikas strādnieku vajadzībām.
Ķekavas PMK uzcēla putnu fabriku „Ķekava”, jauno ĶEKAVAS ciematu un kļuva par spēcīgāko, labāko un pazīstamāko lauku celtniecības organizāciju Latvijā. Ķekavas vārds izskanēja arī pasaulē, jo celtniecībā plecu pie pleca strādāja ar somu speciālistiem, būvējot Rīgas piena kombinātu, Sauriešu sakņu bāzi. PMK strādāja arī studentu vienības no Polijas, Čehoslovākijas, Bulgārijas.
Celtnieki uzcēla vēl divas lielas putnu fabrikas - Iecavā un Zaķumuižā, dzīvojamo ciematu Valdlaučos, lielisko paraugciematu Titurgā, augststāvu Iecavu, daudzas fermas, siltumnīcu kompleksus, rūpnīcas, skolas, bērnudārzus, sporta būves, vēstniecības un vēl daudzus objektus, kuri godam kalpo joprojām.
Jaunlaiku Latvijā, privatizācijas griežos, 1993.gadā Ķekavas PMK sadalījās vairākās mazākās privātfirmās un celtnieki turpina strādāt, bet Ķekavas PMK zīmogs nonāca Ķekavas novada muzejā.
Muzejā var apskatīt ne tikai zīmogu. Par godu Ķekavas PMK izveides 50. gadadienai ir izveidota vesela izstāde, kas sniedz nelielu ieskatu Ķekavas PMK darbā un sadzīvē. Liels paldies par to muzeja darbiniecēm!
Pēc muzeja apskates, 7.novembra vakarā Doles Tautas namā pulcējās sirmie Ķekavas celtnieki, lai nosvinētu šo pusgadsimta jubileju. Daudziem Ķekava ir kļuvusi par īstām mājām, bet ieradās savējie no Latgales, Limbažiem, Engures, Jelgavas un citām vietām.
Neliels satraukums par laika pēdām sejās, bet smaids un atkalredzēšanās prieks ir patiess un neviltots. Vētraini apskāvieni, bučas, kā mēdz būt labu draugu vai radu starpā. Un kā gan citādi, ja tik daudzus darba gadus lieliskais, draudzīgais Ķekavas PMK kolektīvs bija tikpat kā otras mājas.
Ķekavas mūzikas skolas audzēkņu koncerts vakaram piešķīra svētku noskaņojumu. Paldies jaunajiem Ķekavas talantiem! Viņu klātbūtnei ir arī simboliska nozīme – jaunajai paaudzei ir jāzina un jāciena iepriekšējo paaudžu veikums. Ķekavas PMK veikums ir ne tikai uzbūvētās celtnes, bet arī kolektīva veidotie cilvēki.
Svētku uzrunā Ķekavas novada vadītājs Valts Variks atzīmēja, ka Ķekavas izaugsme ir balstījusies uz trīs vaļiem – Ojārs Bluķis ar kolhozu „Ķekava”, Indriķis Teivāns ar Ķekavas PMK un Mārtiņš Skuja ar putnu fabriku „Ķekava”. Protams, pirmie ir celtnieki, un pēc viņu veikuma var sākties nozares attīstība, bet celtnieki visu sāk no jauna citā vietā. Diena bija lietaina, tāpēc V.Variks izcilākajam Ķekavas celtniekam, "sirmajam valim" Indriķim Teivānam pasniedza balstu – lietussargu, lai simboliski pasargātu no visa, kas traucē laimīgai dzīvei. Paldies V.Varikam par to, ka viņš visu šo svētku vakaru bija kopā ar sirmajiem celtniekiem!
Aplausiem skanot, visi piecēlās, godinot un gaidot Indriķa Teivāna uzrunu. Viņš bija stingrs, bet taisnīgs un cienīts, saimnieciski rūpīgs un nesavtīgs, izcili tālredzīgs priekšnieks, gudrs, radošs un talantīgs inženieris, erudīts un sabiedriski aktīvs, apceļojis daudzas valstis un ir jebkuras kompānijas dvēsele, šobrīd – izcila leģendāra personība.
Indriķis Teivāns pastāstīja par pirmajām PMK darba dienām, jo pats bija pirmo celtnieku vidū. Otrs no pirmajiem celtniekiem zālē bija Armīns Bička, kas visu laiku bija galvenais mehāniķis. Teivāns atzina - ja tagad celtniekus ieliktu tādos apstākļos, kādos strādāja PMK, maz ticams vai spētu sakarīgi strādāt un pateicās kolektīvam par izturību un lielisko veikumu.
Jā, laika apstākļi: saule, lietus, vējš, sals un sniegputeņi nav mainījušies, bet materiāli – tehniskās iespējas ir pavisam citas. Piemēram, saziņai ar torņa krāna vadītāju toreiz izmantojām žestus, lai sameklētu kādu lielajos būvlaukumos – tikai skriešus, jo telefonu jau nebija, nerunājot par pārējo. Bet mēs bijām jauni un enerģiski, mīlējām savu celtnieka profesiju, tāpēc spējām paveikt ļoti daudz.
Ilmārs Rocis – PMK „zelta fonds”, lielisks, gudrs un čakls cilvēks, labākās namdaru brigādes vadītājs savā runā attēloja PMK celto objektu ģeogrāfiju – no Talsu slimnīcas līdz mājai Borisovā (kāds „latvisks”nosaukums?)Balvu rajonā, skola Jaunjelgavā, kamaniņu trase Siguldā, kinoteātris Baldonē, daudzie objekti Jūrmalā, Pierīgā un Rīgā. Galvenais bija veikt darbus kvalitatīvi un noteiktā termiņā. To apvienot bija ļoti grūti, bet centāmies.
Uzmanību izpelnījās otrs „zelta fonda puisēns”– gados visvecākais, bet vienmēr smaidošais, sirsnīgais, augstākās raudzes krāsotājs Aleksandrs Locis, dāsni dalot savu māku jaunākiem.
Paldies saņēma labākais iecirkņa priekšnieks Vilnis Kalns. Viņam darbs PMK bija dzīves skola, jo tālāk bija Jelgavas SCO un Dzelzsbetona rūpnīcas vadība.
Paldies saņēma Broņislava Priedīte par veiksmīgu daudzo iestāžu durvju virināšanu, veicot dažādus saskaņojumus.
Ņinai Timmermanei - paldies par iejūtīgo līdzdalību drošības tehnikas eksāmenu kārtošanā, jo toreiz tie bija obligāti ikgadu un tagad viņa nesavtīgi palīdzēja organizēt šo tikšanos.
Mārai Tomsonei - paldies par sagādātām tūrisma, ārzemju braucienu, atpūtas namu un sanatoriju ceļazīmēm. Par tādu arodbiedrību tagad mēs varam tikai sapņot. Šajos svētkos viņa prasmīgi novadīja Māra Buša un Jāņa Miķelsona atvesto lielo torti no Jelgavas ar Ķekavas PMK simbolu. Paldies Māri un Jāni – torte bija ļoti garšīga!
Paldies saņēma arī gados jaunākais celtnieks Andis Adats – PMK viņam bija atspēriens, lai šodien sekmīgi veiktu deputāta pienākumus. Viņš nesavtīgi palīdzēja organizēt šo celtnieku tikšanos. Visus iepriecināja viņa speciāli izveidotās filmas par Ķekavas PMK demonstrācija.
Pārsteidza Viestura Gargurņa vitalitāte. PMK viņš bija namdaris, izcēlās ar darba tempu, tāpēc Ķekavas vidusskolas grīdas bija viņa roku darbs, jo 1.sepembris ir negrozāms. Paralēli celtnieka darbam viņu joprojām aizrauj sports un tur viņš ir vienreizējs un nepārspējams – daudzkārtējs pasaules un Eiropas čempions, iekļauts Ginesa rekordu grāmatā. Viņš ir unikāls ar to, ka darbojās dažādos sporta veidos, bet visvairāk aizrāvies ar svaru bumbas cilāšanu. Savos 63 gados joprojām uzlabo rekordus un medaļas vairs neesot kur likt. Līdzi bija paņēmis pēdējās 16 medaļas – krāšņas un interesantas. Un vēl – klātesošos iepriecināja ar pāris solo dziesmām. Paldies, Viestur! Malacis! Tā arī turpini! Tas bija patiess prieks, ka celtnieki ir tik daudzveidīgi un talantīgi arī vecumdienās.
Liels paldies Ķekavas novada uzņēmējam Edijam Blūzmanim no SIA „Prezentreklāma” par ātru un kvalitatīvu piemiņas nozīmīšu izgatavošanu!
Liels paldies Andai Kirilovai par palīdzību un līdzdalību „Ķekavas PMK – 50” balles norisē!
Balle ir balle, un uz dejām neviens nebija mudināms. Prieks, līksme un savstarpēja sapratne. Tas dos dvēseles lidojumu un patīkamas pārdomas ilgam laikam.
Paliks arī kolektīva foto bilde uz Doles tautas nama skatuves.
Ķekavas PMK augusta otrajā svētdienā svinējām Celtnieku dienu, laikam tāpēc Andis Adats demonstrēto filmu nobeidza : ”Uz tikšanos augustā!” Un es viņam pievienojos.
Ķekavas PMK 50-gadē sirsnīgi sveicieni un paldies visiem, visiem Ķekavas PMK celtniekiem par uzcelto Ķekavu un citiem objektiem, arī tiem, kas ballē nebija! Lielo paldies viņi jau sen ir pelnījuši!
Jubilejas reizei izgatavotas arī īpašas piemiņas nozīmītes.
Nozīmītes priekšplānā – no nulles, tukšā vietā, zem klajas debess, CELTNIEKS strādā vaiga sviedros, melnās miesās, lai uzceltu gaišās nākotnes ēkas! Tā tas ir bijis , ir un būs vienmēr!
50 GADI – ORANŽĀ KRĀSĀ: tā ir dzīvespriecīga uguns un siltuma krāsa, kas palīdz pret depresiju un noslēgtību, rada labklājības un laimes sajūtu. Tādu sajūtu ĶEKAVAS PMK pastāvēšana ir devusi ne tikai ĶEKAVAI, bet visai LATVIJAI!
Nozīmītes otrā plānā – Gaišais uzraksts „Ķekavas PMK” – piemiņa, kā gaisma Ķekavas māju logos. Uzraksts „1964.-2014.” zaļā krāsā - mēs vēl esam šeit un mīlam mūsu zaļo zemīti!
Nozīmītes izgatavoja Ķekavas novada uzņēmējs EDIJS BLŪZMANIS, SIA „Prezentreklāma”.
Nozīmītes saņēma visi Ķekavas PMK celtnieki, kas piedalījās 50-gades ballē Doles Tautas namā, 2014.gada 7.novembrī.
Lai Ķekava top dižāka, skaistāka un logos vienmēr mirdz gaisma!
Anna Zgirska