Kā pasargāt sevi no krāpšanas ar maksājumu kartēm

Informācijas tehnoloģiju pieejamība un iespējas, kā arī interneta vidē valdošā anonimitāte ir sniegusi sabiedrībai ne vien zināmas priekšrocības, bet arī ir pavērusi jaunus apvāršņus ļaundariem.

 

Augot ērtam, uz modernām tehnoloģijām balstītam kredītiestāžu pakalpojumu klāstam, aizvien stabilāku vietu cilvēku ikdienas norēķinos ieņem alternatīvie maksāšanas līdzekļi - maksājumu kartes, attālinātās elektroniskās banku operācijas un elektroniskā nauda, līdz ar ko palielinās arī ar maksājumu kartēm saistītu prettiesisku darbību skaits.

 

Strauji pieaug reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaits, kuri saistīti ar norēķinu karšu prettiesisku izmantošanu. Krāpšana ar maksājumu kartēm kļūst par arvien lielāku pasaules mēroga problēmu. Krāpnieki mantkārīgu tieksmju vadīti  iegūst personas (cietušo) lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas datus vai bankas pieejas datus un izmanto tos, lai prettiesiski izkrāptu finanšu līdzekļus. Bieži gadās, ka cilvēki sev nepazīstamām trešajām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā, kāda pirkuma veikšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos un iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta. Saņemot naudas līdzekļus, krāpnieki arī nekavējoties noņem tos no upura konta.

 

Daži ieteikumi, ievērojot kurus, Jūs varēsiet pasargāt sevi no krāpšanas

  • Izvēlaties paroli, kas nav viegli uzminama un regulāri (vismaz reizi 3 mēnešos) tās mainīt.
  • Sociālajiem tīkliem, e-pastiem un internetbankai izmantojiet atšķirīgas paroles.
  • Savas paroles un pieejas kodus neizpaust citām personām, kā arī nekad nesūtat šos datus elektroniskajās vēstulēs.
  • Rakstisku informāciju par konta numuru un internetbankas paroli un pieejas kodiem glabājiet citām personām nepieejamā vietā.
  • Savā interneta bankā piesakiet SMS pakalpojumu paziņojumu saņemšanai par ienākošajiem/izejošajiem maksājumiem.
  • Nelūdziet svešām personām Jums palīdzēt ar rēķinu apmaksu vai citu darbību veikšanu internetbankā.
  • Bez vajadzības neizpaudiet savus personīgos datus (piemēram, personas kodu) citām personām.
  • Neveriet vaļā aizdomīgas e-pasta vēstules no nezināma adresāta.
  • Vienmēr pārliecināties par personas vai uzņēmuma identitāti, kam sniedzat savus personīgos datus.
  • Izglītojiet sevi un savus tuvākos par personīgo datu drošību.

 

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri

Jāpārbauda, vai ir notikušas nelikumīgas darbības ar bankas kontu. Pārbaudot savu bankas kontu, persona konstatē, vai no konta tika veikti darījumi, ko cilvēks pats nav veicis. Vēlams apkopot informāciju par sevis neveiktajiem darījumiem, kas atspoguļojas konta pārskatā, ko pēc tam var izmantot kā pierādījumu izmeklēšanas procesā.

 

Konstatējot, ka uz Jūsu vārda tika noformēts kredīts, obligāti jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu. Iesniegumam ir vēlams pievienot bankas konta izdruku, kurā norādīti krāpnieciskie darījumi. Kad policija ir saņēmusi upura iesniegumu par krāpniecisko nodarījumu, tā pieņem lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu vai neierosināšanu, pārliecinoties, ka cietušais tiešām nav veicis attiecīgas darbības no sava bankas konta. Šeit ir svarīgi zināt, ka cietušajam nav pašam jāpierāda tas, ka manipulācijas ar viņa bankas kontu ir veikusi sveša persona, tas ir jāpierāda policijas pārstāvjiem.

 

Cietušajam ir jāpaziņo bankai un kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam par krāpniecisko gadījumu. Jāņem vērā, ka, lai apturētu savas parāda atgūšanas darbības pret apkrāpto personu, kredītdevējam ir tiesības pieprasīt Valsts policijas paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, kas pierāda apkrāptās personas iebildumu pamatojumu.

 

Kad kredītdevējs ir saņēmis Valsts policijas rakstisku paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, un ir apstiprināts fakts, ka krāpšanas rezultātā kredītdevējam un cietušajam ir nodarīts mantisks zaudējums, tiek uzsākts izmeklēšanas process pret aizdomās turamo personu, kura veikusi šīs noziedzīgās darbības, lai vainīgo personu varētu saukt pie kriminālatbildības.

 

Vēršam uzmanību, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti,  šajā gadījumā tas būs mantisks zaudējums. Pēdējā laikā nereti ir sastopamas tādas situācijas, ka izmeklēšanas gaitā tiek konstatēts, ka   persona, kas Kriminālprocesa ietvaros  tika atzīta par  cietušo,  labprātīgi un apzināti nodevusi savus personas datus vai bankas pieejas datus citām personām un ne tikai apzinājās, ka tie tiks izmantoti noziedzīgiem nodarījumiem (prettiesiski izkrāpt finanšu līdzekļus), bet arī saņēmusi par to daļu no izkrāptajiem finanšu līdzekļiem ar domu neatdot saņemto kredītu daļu aizdevuma sniedzējam, tad  šai personai lēmums par cietušā atzīšanu tiks atcelts un tiks pieņemts lēmums, kur šī persona tiks atzīta par aizdomās turēto.

 

Valsts policijas Rīgas reģiona  pārvaldes Baložu iecirknis

01.06.2017.

 

 

 

  Drukāt