Vaļējas terases, žogi privātā teritorijā – turpmāk bez būvatļaujas

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi", kurus valdība apstiprināja 9. maijā un kas stājās spēkā 6. jūnijā, mazina administratīvo slogu būvdarbu pasūtītājiem, kā arī ir salāgots regulējums, kādus objektus persona var būvēt bez būvkomersanta līdzdalības.
 

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta pārstāvis Andris Lazarevs skaidro, ka jauno noteikumu mērķis ir novērst konstatētās neprecizitātes spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.551 "Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi", kā arī harmonizēt atsevišķu punktu redakcijas ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp ar būvniecību reglamentējošajiem noteikumiem.
 

Noteikumi neattiecas uz ēkām, dzelzceļa būvēm, elektronisko sakaru būvēm, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm, hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm, ar radiācijas drošību saistītajām būvēm, autoceļiem, ielām un būvēm Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
 

Kas mainās?
 

Ar noteikumu spēkā stāšanos mazināts administratīvais slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķu labiekārtojuma elementu un žogu būvdarbiem un apliecināt, ka tā atbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam.
 

MK noteikumu 6. punktā detalizēti nosaukti objekti, kuriem nevajag nekāda veida būvniecības dokumentāciju, un norādīts, kādos gadījumos. Piemēram, inženiertīklu pievadu un žogu būvdarbiem ir paredzēti gadījumi, kad nav nepieciešams būvvaldes saskaņojums. "Persona turpmāk pati var projektēt žogu, nevajag sertificēta arhitekta vai cita būvspeciālista palīdzību," saka A. Lazarevs.
 

Lasīt visu


Inese Helmane, LV portāls

06.06.2017.

 

  Drukāt