5.februārī 18.00 "LATVIJAS KONCERTI" koncerts "ZIEMAS ŠŪPULĪ" - Koncertzālē Doles Tautas nams

 

 

Koncertprogramma ievērojama ar to, ka Latvijas mūzikas vēsturē tiek atšķirta jauna lappuse:

tapuši divi oriģināldarbi zemai sievietes balsij un saksofonu kvartetam.
 
 
Johans Sebastiāns BAHS (Johann Sebastian Bach, 1685–1750)
Itāļu koncerts BWV 971 (Kacuki Točio pārlikums)
            I. Allegro
            II. Andante
            III. Presto
 
Rihards DUBRA (1964)
Vidi quatuor Angelos (“Es redzēju četrus eņģeļus”) mecosoprānam un saksofonu kvartetam
PIRMATSKAŅOJUMS
Pēc tam es ieraudzīju četrus eņģeļus stāvam zemes četros stūros un turam četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu uz zemi, uz jūru un ne uz vienu koku. Es ieraudzīju kādu citu eņģeli paceļamies no austrumiem ar dzīvā Dieva zīmogu rokā, un viņš sauca skaļā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dota vara nodarīt ļaunumu zemei un jūrai: nekaitējiet nedz zeme, nedz jūrai, nedz kokiem, līdz kamēr mēs nebūsim uzspieduši zīmogu uz pierēm mūsu Dieva kalpiem! Un visi eņģeļi stāvēja apkārt tronim un metās uz sava vaiga troņa priekšā, un pielūdza Dievu. Pēc tam es redzēju lielu pulku, ko neviens saskaitīt nevarēja, stāvam troņa priekšā, un Jēra priekšā, apģērbtus baltās drānās. Un viens no sentēviem sacīja man: Šie ir tie, kas nākuši no lielajām ciešanām, un savas drānas mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva troņa priekšā, un kalpo Viņam dienu un nakti Viņa svētnīcā; un Tas, kas sēž tronī, mājos pār viņiem. Tie vairs neizsalks un neizslāps; ne saule, ne cits kāds karstums tos nenomāks, jo Jērs, sargās viņus, un vadīs tos pie dzīvības ūdens avotiem; un Dievs noslaucīs katru asaru no viņu acīm. Tad cits eņģelis nostājās altāra priekšā, turēdams zelta kvēpināmo trauku; viņam deva daudz vīraka, un pacēlās kvēpināmā dūmi no svēto lūgšanām no eņģeļa rokas Dieva priekšā.
(no Jāņa Atklāsmes grāmatas)
 
Roberts ŠŪMANIS (Robert Schumann, 1810–1856) – Francis LISTS (Franz Liszt, 1811–1886)
Widmung (“Veltījums”)
 
Georgs PELĒCIS (1947)
“Sniega šūpulī”, kantāte mecosoprānam un saksofonu kvartetam, Alfrēda Krūkļa dzeja
            “Tā gribas vēl aiziet līdz apvārsnim”
            “Balts miers”
            “Ir svētvakars”
            Interlūdija
            “Snieg”
            “Dusi, mans bērniņ, dusi”
 
 
 
PIRMATSKAŅOJUMS
 
Juns NAGAO (Jun Nagao, 1964) – Antonio VIVALDI (Antonio Vivaldi, 1678–1741)
“Ziema” no cikla “Gadalaiki”
 
“Itāļu koncerts” ir viens no pazīstamākajiem vācu baroka ģēnija Johana Sebastiāna Baha opusiem. Oriģinālā (Concerto nach Italienischem Gusto) tas komponēts klavesīnam ar trim manuāļiem jeb klaviatūrām. Saksofonu kvartetam to pārlicis japāņu komponists Kacuki Točio.
 
Sakrāli apcerīgi noskaņotais daudzviet pasaulē pazīstamais motešu karalis Rihards Dubra mācījies kompozīciju Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Jāzepa Lipšāna un Ģederta Ramana, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Ādolfa Skultes un Jura Karlsona. Latvijas Mūzikas informācijas centra mājas lapā www.lmic.lv Lolita Fūrmane raksta: “Studiju laikā uzsācis pedagoga darbu Jūrmalas mūzikas skolā, kur strādā joprojām, ir harmonijas un kompozīcijas skolotājs. Otra darbības sfēra saistīta ar ērģelēm un liturģiju. R. Dubra bijis Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas ērģelnieks, kopš 1999. gada ir Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas kantors. Riharda Dubras jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu.” Rihards Dubra saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2003 par skaņdarbu Te Deum.
 
Roberta Šūmaņa “Veltījums” pieder pie romantisma zelta repertuāra jeb (vislabākajā nozīmē) piedevu mūzikas, kas īstenībā ir mēraukla pianista spējai superpopulāras miniatūras izlasīt tā, lai klausītājam rastos pirmreizīguma iespaids.
 
Georgs Pelēcis ir viens no kolorītākajiem tēliem Latvijas mūzikā – viņa mūzikas valoda palaikam ir tik vienkārša un atbruņojoša, ka visā nopietnībā varam saukt Pelēci par naivistu. Latvijas Mūzikas informācijas centra mājaslapā komponists saka: “Mūziku raksta divu iemeslu dēļ: lai intelektuāli uzrunātu klausītāju, vai arī mūzikas pašas dēļ. Man tuvāks ir otrais. Visa mana radošā inspirācija nāk no mūzikas, no eifonijas kā ideāla atspulga jeb iemiesošanās ciltszemes. Tiekšanās pēc šī ideāla ir manu darbu svarīgākā tēma.” Georgs Pelēcis beidzis Maskavas konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasi, vēlāk turpat mūzikas teorijas aspirantūru pie Vladimira Protopopova. Kopš 1970. gada ir JVLMA mūzikas teorijas katedras pasniedzējs, 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Viņa galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga. Muzikoloģijas laukā Pelēča darbs guvis lielu starptautisku atzinību saistībā ar Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas un Palestrīnas daiļrades polifonijas principu pētniecību.
Par jaundarbu autors saka: “Grāmatnīcā “Valters un Rapa” gluži nejauši uzgāju Alfrēda Krūkļa pēdējo dzejoļu krājumu. Biju pārsteigts – tik intīma, tik dziļa, tik liriska dzeja. Dziesmu cikls tapa viegli – nāca Arta Sīmaņa piedāvājums komponēt Ievai Paršai un saksofonu kvartetam, atradās Krūkļa dzejoļu krājums, tā ka atlika vien sēsties pie darba. Klausītājiem lūgums pievērst īpašu uzmanību tekstam – esmu darījis visu iespējamo, lai būtu viegli uztvert šīs dzejas trauslo un dziļo saturu.”
 
Japāņu komponists Juns Nagao karjeru sāka kā aranžētājs orķestriem un pūšaminstrumentu ansambļiem. Patlaban zināms, galvenokārt pateicoties skaņdarbiem, kas skan videospēlēs un filmās. 2000. gadā Nagao ieguva Toru Takemicu balvu par skaņdarbu L'été-L'oubli rouge. Opuss “Ziema” nav Vivaldi skaņdarba pārlikums saksofonu kvartetam, bet gan oriģinālkompozīcija, kurā parādās arī Ziemassvētku melodiju intonācijas.
 

 

Ieva Parša mācījusies kordiriģēšanu pie Jāņa Dūmiņa, ieguvusi šajā specialitātē bakalaura grādu. Pievērsusies vokālajai mākslai, studējot JVLMA pie profesores Ludmilas Braunas, kā arī Maijas Krīgenas un Pētera Plakida kameransambļa klasē. 2003. gadā absolvējusi akadēmiju, iegūstot maģistra grādu. Latvijas Universitātē studējusi pedagoģiju. Daudzi latviešu komponistu (Andra Dzenīša, Paula Dambja, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Kristapa Pētersona, Imanta Zemzara u. c.) darbi tapuši tieši Ievas Paršas balsij. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem saņēmusi Latviešu mūzikas balvu 2008 un nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008 un 2009. JVLMA pasniedz laikmetīgās vokālās mūzikas interpretāciju.
 
 
 
 
 
Rīgas saksofonu kvartets (RSK) daudzsološi sevi pieteica 1992. gadā, un tieši ar tā darbību ir aizsākusies akadēmiskā saksofona ēra latviešu mūzikā. Toreiz kvarteta komanda bija citāda, vairākkārt notikušas izmaiņas, pēdējais ilgāku laiku nemainīgais sastāvs – Gints Pabērzs, Artis Sīmanis, Ainars Šablovskis un Arvīds Kazlausks – kopīgi muzicēja no 2006. līdz 2009. gadam, kad Ginta Pabērza vietā stājās Oskars Petrauskis. Vienīgais no pirmās dienas līdz šodienai kvartetā palicis tā izveidotājs Artis Sīmanis. Par aktīvu koncertdarbību un augstu māksliniecisko sniegumu 1999. gadā kvartets saņēmis Lielo mūzikas balvu. Kvartets piedalījies tādos starptautiski nozīmīgos mūzikas festivālos kā Probaltica (Polija), Jazz Kaar (Igaunija), Rainbow Jazz (Igaunija), Upbeat (Norvēģija un Zviedrija), Baltijas Kultūras festivāls (Somija), “Pārsteidzošā Latvija” (Francija), Pasaules saksofonistu kongresā Monreālā 2000. gadā un Ļubļanā 2006. gadā. RSK pārstāvējis Rīgu tās kultūras dienās Varšavā, Porto, Lībekā un Prāgā. RSK ir centrālā ass starptautiskajam saksofonmūzikas festivālam Saxophonia. Nozīmīgu vietu RSK repertuārā ieņem latviešu komponistu orģinālmūzika saksofonam (Rihards Dubra, Ilze Arne, Alvils Altmanis, Selga Mence, Vineta Līce, Kārlis Lācis, Pēteris Butāns), kas rakstīta tieši šim sastāvam. Daļa no šīm kompozīcijām iekļauta RSK diskā “Mirabo tilts”, kas ierakstīta kopā ar franču saksofonistu Žanu Pjēru Baraljoli, savukārt Kārļa Lāča kompozīcijas izskanējušas sadarbībā ar orķestri “Rīgas kamermūziķi” un pašu autoru.
www.music.lv/rsq/
 
 
 
 
Jānis Maļeckis izglītojies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļā. 1981. gadā absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju. 1985. gadā Sanktpēterburgā beidzis Nikolaja Rimska–Korsakova Valsts konservatorijas Kamermūzikas fakultātes asistentūru. 1994. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju.
Patlaban profesors JVLMA Kameransambļa un klavierpavadījuma katedrā un pedagogs Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Vadījis meistarklases Vācijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Igaunijā, piedalījies dažādos festivālos Somijā, Igaunijā, Francijā un ASV. Jāņa Maļecka studenti guvuši augstu atzinību daudzos starptautiskos konkursos.

Izcilo pedagoģisko darbu Jānis Maļeckis apvieno ar aktīvu koncertdarbību visā pasaulē. Paralēli mūzikai viņš pazīstams arī ar saviem darbiem glezniecībā, kuri bijuši aplūkojami Latvijā, Beļģijā, Norvēģijā un ASV.

Saņēmis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Swedbank gada balvu (2006).
www.jvlma.lv

 

 

 

  Drukāt