Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Statūtu 2.2.1. apakšpunkts noteic, ka LPS uzdevumi ir pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās. Savukārt Statūtu 2.2.4. apakšpunkts noteic, ka LPS uzdevums ir nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd ir kļuvis aktuāls jautājums un notiek diskusijas par to, vai pašvaldības domes deputāta izslēgšanai no komitejas vienmēr ir nepieciešams iesniegums, nosūtām visām pašvaldībām LPS viedokli par likuma “Par pašvaldībām” 55. panta piemērošanu.
Pašvaldības domes kā vēlētas institūcijas darbības galvenie noteikumi ir noteikti likumā “Par pašvaldībām” (ārējais normatīvais akts). Deputātu tiesības un pienākumi ir noteikti ne tikai Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (turpmāk - statusa likums) (ārējais normatīvais akts), kurā tiek dotas garantijas šo deputāta pilnvaru realizācijai, bet deputāta tiesības un pienākumi izriet arī no citiem likumiem, tajā skaitā no likuma “Par pašvaldībām” (turpmāk – likums). Likums nosaka, ka pašvaldības domes darbs cita starpā organizējams caur komitejām, likums nosaka minimālo un maksimālo komitejas locekļu skaitu, un to, ka pēc iespējas jāievēro proporcionalitāte deputātu skaitam no politikām partijām un vēlētāju apvienībām. Tāpat likums nosaka, kādas komitejas ir jāveido obligāti, pieļaujot, ka pašvaldībā var būt izveidotas arī citas komitejas, ko izlemj paši pašvaldības domes deputāti. Citus noteikumus komiteju izveidošanai, likums neparedz. Lēmumu par komiteju izveidošanu pieņem deputāti, ka ir ievēlēti brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Deputāti balso brīvi, balstoties uz iekšējo pārliecību, subjektīviem kritērijiem un politisko pārliecību. Līdz ar to pašvaldības domes lēmums par komiteju izveidošanu nav ne normatīvais akts, ne administratīvais akts. Tas ir politisks lēmums.
2016. gadā izdotajā administratīvo tiesību mācību grāmatā ir atzīts, ka “Politisks lēmums ir lēmums, kura pamatā ir politiski, nevis juridiski apsvērumi, un tāpēc tā izdevējam nav nepieciešams to juridiski pamatot. Ir divu veidu politiski lēmumi:
- ar tiesiskām sekām;
- bez tiesiskām sekām. [..]
Augstākā tiesa ir norādījusi, ka politiska lēmuma nošķiršanai no administratīvā akta izmantojami šādi kritēriji:
- pieņemšanas procedūra (politisku lēmumu parasti pieņem balsojot);
- institūcijai, kas lēmumu pieņem, ir demokrātiski leģitīms raksturs;
- lēmuma būtība ir atkarīga no pieņēmēja politiskās gribas un uzticības.
Pirmie divi no iepriekšminētajiem kritērijiem nav izšķiroši. [..] Tādēļ vienīgais politiska lēmuma un administratīvā akta nošķiršanas kritērijs ir fakts, ka no tiesiskā regulējuma neizriet prasība lēmumu pamatot.”.
Būtiski pieminēt, ka gan likuma 50. panta ievaddaļa (Dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas [..]), gan statusa likuma 5.panta otrā daļa ([..] Deputātam ir tiesības [..] vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā; [..] tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi) runā par komitejas locekļiem kā vēlētām amatpersonām. Personas tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir personas politisko tiesību sastāvdaļa. Brīdī, kad persona ir ievēlēta kā pašvaldības domes deputāts, viņas politiskās tiesības nebeidzas, tās turpinās. Arī esot pašvaldības domes deputātam persona turpina realizēt savas politiskās tiesības vēlot pašvaldības institūcijas un amatpersonas un tiekot ievēlēts domes institūcijās un amatos.
Tā kā pašvaldības komitejas locekļa amats ir vēlēts amats, tas nav un nevar būt patstāvīgs kā darba attiecībās balstīts amats. Mainoties politiskajai situācijai, var mainīties arī komiteju sastāvs, jo vēlēšanu procesā deputāti balstās tikai uz savu iekšējo pārliecību, subjektīviem kritērijiem un politisko pārliecību.
Likuma 55. pants noteic pašvaldības deputāta pienākumu būt vismaz vienā no pašvaldības domes izveidotajām komitejām. Ja deputāts, kādu viņam svarīgu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas pildīt savus pienākumus konkrētajā komitejā, viņam atbilstoši likuma 55.panta otrajai daļai ir pienākums iesniegt domei rakstveida iesniegumu un pašvaldības domei ir jāpieņem lēmums par deputāta atbrīvošanu no viņa pienākumu pildīšanas konkrētajā komitejā, vienlaikus lemjot par cita deputāta ievēlēšanu komitejā. Tādējādi deputāts savu pienākumu pildīšanu komitejā var izbeigt tikai tad, kad viņš ir izteicis šādu gribu un pašvaldības dome šo gribu ir apstiprinājusi ar attiecīgu domes lēmumu. Šādā gadījumā, kad deputāts pats ir izteicis gribu izbeigt pildīt kāda komitejas locekļa amata pienākumus, viņa politiskajai partijai vai vēlētāju apvienībai ir tiesības izvirzīt jaunu komitejas locekli, turklāt ievērojot likuma 54.panta nosacījumus par to, ka komitejā pēc iespējas proporcionāli jānodrošina katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaits no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaita (turpmāk – proporcionalitātes princips).
LPS uzskata, ka likuma 55.panta regulējums ir attiecināms tikai uz deputāta pienākumu izpildi nevis uz jebkuru gadījumu, kad tiek mainīts komitejas sastāvs. Uzskatām, ka proporcionalitātes principa pārkāpuma novēršana nav vienīgais gadījums, kad pašvaldības dome ir tiesīga grozīt komitejas sastāvu. Šādu uzskatu pamatojam ar to, ka gadījumā, ja deputāts ir tikai tās vienas komitejas sastāvā, no kuras viņš lūdz pašvaldības domi viņu atbrīvot, pašvaldības domei ir jālemj, kādas citas komitejas sastāvā viņu ievēlēt, lai nodrošinātu likuma 55.panta pirmās daļas nosacījumu ievērošanu par to, ka katram deputātam ir jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim. Ja pašvaldības domē komiteju sastāvā ir ievēlēts viss nepieciešamais komitejas locekļu skaits un pēc iespējas ir nodrošināts proporcionalitātes princips, tad pašvaldības domes pienākums un atbildība ir nodrošināt jaunu komitejas sastāvu, pēc iespējas nodrošinot arī proporcionalitātes principa ievērošanu. Tāpat pašvaldības domes pienākums un atbildība ir pārskatīt komiteju sastāvu, pēc iespējas ievērojot proporcionalitātes principu, arī tajos gadījumos, kad deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa, deputāta pilnvaras ir noliktas uz laiku vai anulētas.
Pilnu rakstu aicinām lasīt LPS mājaslapā.
Latvijas Pašvaldību savienība
18.04.2018.