17. novembrī valsts svētku pasākuma laikā “Viļņo brīvi Daugaviņa” Ķekavas kultūras namā diviem novadniekiem – Ķekavas pagasta kultūras centra direktorei Vēsmai Ozoliņai un vīru kora “Ķekava” mākslinieciskajam vadītājam Arvīdam Platperam - tika pasniegts apbalvojums “Ķekavas novada Goda pilsonis” par īpašiem nopelniem novada labā.
Apbalvojumu pasniedza Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire un priekšsēdētājas 1. vietnieks Aigars Vītols.
Apbalvojuma mērķis ir apzināt un godināt personas par ieguldījumu un sevišķiem nopelniem Ķekavas novada labā, piešķirot apbalvojumu par personas mūža ieguldījumu vai īpašiem nopelniem.
Atbilstoši Apbalvojuma nolikumam uz apbalvojuma piešķiršanu var pretendēt Ķekavas novadā, Latvijas Republikā vai ārvalstīs dzīvojoša fiziska persona, kas atbilst šādiem kritērijiem:
- mūža ieguldījums kultūras, izglītības, sporta vai saimnieciskajās nozarēs, kā arī Ķekavas novada attīstībā kopumā;
- pilsoniskā un sabiedriskā aktivitāte;
- pozitīva Ķekavas novada tēla veidošana un novada vārda popularizēšana;
- ilggadīgs un panākumiem vainagots darbs Ķekavas novada labā;
- nozīmīga dzīves vai darba jubileja;
- citi īpaši nopelni.
Goda zīme "Ķekavas novada Goda pilsonis" ir vienreizējs apbalvojums, ko vienai personai var piešķirt tikai vienu reizi. Apbalvojumu viena kalendārā gadā var piešķirt ne vairāk kā trīs personām.
Vēsma Ozoliņa,
Ķekavas pagasta kultūras centra vadītāja
Kas gan Ķekavā nepazīst Vēsmu! Ja runā par Ķekavas kultūras namu, tad tā ir Vēsma, ja runā par Vēsmu, tad ir stāsts par kultūras namu, Vēsma un kultūras nams ir nedalāmi jēdzieni, jo Ķekavas kultūras nams ir Vēsmas vienīgā darba vieta kopš Mūzikas akadēmijas beigšanas.
Dzimusi 1956. gadā Limbažu novada Alojā. Pēc Alojas Ausekļa vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Mūzikas akadēmijā (toreiz konservatorijā) un beigusi kultūras darba organizatorus. Prakses laikā iepazinusies ar Ķekavas kultūras nama darbu (tad kultūras nams piederēja Ķekavas putnu fabrikai) un pēc konservatorijas beigšanas atgriezusies Ķekavā. Ķekavai veltīts viss Vēsmas darba mūžs no 1978. gada. Sākumā pasākumu organizatore , bet no 1995. gada - kultūras nama direktore, kad nams pārgāja pašvaldības īpašumā. Arī kolhoza “Ķekava” kolektīvi atrada sev jaunas mājas Ķekavas kultūras namā. Šogad Vēsmai darba jubileja – 40 gadi Ķekavas kultūras dzīvē.
Kad nams tika nodots pašvaldības īpašumā, tas bija ļoti grūts laiks, namam gandrīz nebija finansējuma, bet kā tautā mēdz teikt “visi sadevās rokās” un izturēja, strādājot par ļoti niecīgu atalgojumu vairākus gadus. Es domāju , ka mūsu kuplo kolektīvu mākslinieciskā kvalitāte ir arī ļoti liels Vēsmas nopelns. Vēsma kultūras namā ir vienmēr – sagaidot, pavadot, līdzdarbojoties. Nav tādu lietu, ko Vēsma nezinātu. Daudziem rodas iespaids, ka kultūras darbs nav darbs, bet izprieca. Redzot galarezultātu svētkos, koncertos un pasākumos, tā var likties, bet, lai līdz tam nonāktu, ir jāizdara liels darbs.
Jau daudzus gadus Ķekavas novada svētki ir kultūras nama vadībā, un to galvenā koordinatore ir Vēsma, izdarot to, ko varbūt viņai nemaz nevajadzētu darīt, jo kultūras darbinieku novadā mums ir gana daudz. Kopš Ķekavā ir kultūras centrs, zem tā darbojas Ķekavas kultūras nams, Doles Tautas nams, Katlakalna Tautas nams, Katlakalna bibliotēka, Ķekavas bibliotēka un Novadpētniecības muzejs, un par to visu ir jāatbild Vēsmai. Šogad Vēsma bija arī novada koordinators simtgades Dziesmu un deju svētkos, paveicot ļoti daudz, lai mūsu novads sevi spilgti pārstāvētu simtgades Dziesmusvētkos. Godīga, uzticama, ar milzīgu atbildības sajūtu.
Vēsmas ideja bija arī Ķekavas novada tautas tērps, kura radīšanā viņa piedalījās no sākuma līdz gatavam rezultātam. Vēsma nekad nemēdz nopelt Ķekavu, jo viņa saka: “Te es dzīvoju, un te es strādāju”.
Arvīds Platpers,
Ķekavas kultūras nama vīru kora “Ķekava “ mākslinieciskais vadītājs
Dzimis 1948. gadā Siguldā un šogad atzīmēs 70 gadu jubileju, bet par pilntiesīgu ķekavieti sevi uzskata kopš 1975. gada, kad kā jaunais mūzikas pedagogs sācis strādāt Ķekavas vidusskolā. Beidzis Jāzepa Vītola vārdā nosaukto Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot mūzikas pedagoga, kordiriģenta un mākslas maģistra grādu.
Ilggadējs vīru kora “Absolventi” mākslinieciskais vadītājs un Mūzikas akadēmijas pedagoģijas nodaļas sieviešu kora diriģents.
Kopš 1975. gada Arvīda radošā dzīve ir cieši saistīta ar vīru kori “Ķekava”, sākumā kā kormeistaram, bet no 1982. gada kā mākslinieciskajam vadītājam. Neskaitāmi koncerti Ķekavā, visā Latvijā un tālu aiz tās robežām. Mājās vestas zelta un sudraba medaļas. Vairākkārtīgi ieguvuši godpilno GRAND PRIX.
Arvīds Platpers ir plaši pazīstams ne tikai Ķekavā, bet visā Latvijā, jo ir Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda Virsdiriģents. Un kur vēl tik tautā populārie Raimonda Paula Dziedāšanas svētki, kuru mākslinieciskais vadītājs ir tieši Arvīds.
Viņam ir ļoti svarīga Latvijas nākotne, un to viņš saskata jaunajā paaudzē – izglītotā, radošā un mūzikai pietuvinātā. Par to viņš cīnās, būdams asociētais profesors kordiriģēšanas katedrā Mūzikas akadēmijā un no tribīnes kā Saeimas deputāts.
Arvīds ir vienmēr pretimnākošs Ķekavas novada rīkotajos pasākumos, uzstājoties ar vīru kori Baložos, Katlakalnā un Daugmalē. Sagatavotas īpašas dziesmu programmas, ar kurām koncertē daudzos, jo daudzos Latvijas dievnamos. Valsts svētki, Ziemassvētki, sieviešu dienas koncerti un citi pasākumi nav iedomājami bez vīru kora dziesmām un viņu diriģenta emocionālās akordeona spēles.
Arvīds ir cīnītājs un viņam rūp Latvija un novads, kurā viņš dzīvo. Latvijā Arvīda Platpera darbs un talants ir augsti novērtēts - 2003. gadā viņam piešķirts piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Administratīvā pārvalde
18.11.2018.
