Pulcējot pedagogus un izglītības speciālistus, Erasmus+ projekta “Skolas kvalitāte” noslēguma konference tika aizvadīta 28. jūnijā Ķekavā, lai iepazītu Latvijas un citu valstu pieredzi skolas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā, kā arī diskutētu par nepieciešamajiem pasākumiem kvalitātes uzlabošanā.
Ķekavas novada pašvaldība ir viena no projekta sadarbības partneriem. Lai realizētu projekta mērķi – ieviest Ķekavas novada kvalitātes vadības sistēmu novada vispārējās izglītības iestādēs – pašvaldība guva pieredzi no vācu partneriem Bordesholmā un kaimiņu draugiem Lietuvā – Raseiņu pašvaldībā.
Tāpēc klātesošajiem konferencē ar savu pieredzi un realizēto pieeju skolu kvalitātes noteikšanā dalījās projekta dalībvalstis Vācija (Šlezvigas-Holšteinas zeme) un Lietuva, savukārt par Latvijas situāciju informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Sarmīte Dīķe un “Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs.
Šī projekta ietvaros Ķekavas novada pašvaldība izveidojusi kvalitātes vadības sistēmu, kuras mērķis būs veicināt vienotu izpratni par izglītības kvalitāti un kvalitātes rādītājiem, ieviest vienotu izglītības kvalitātes vērtēšanas principus, pārskatīt un pilnveidot procesus, kā arī nodrošināt visu ieinteresēto pušu apmierinātības līmeņa nepārtrauktu paaugstināšanu. Šī sistēma netiks ieviesta kā ISO standarts vai CAF modelis.
Savukārt konferences otrajā daļā pedagogi un izglītības jomas speciālisti varēja ieklausīties radošās digitālās satura mārketinga aģentūras “New Black” vadītāja Artūra Medņa prezentācijā un gūt ieskatu, kā uzrunāt “tūkstošgades paaudzi – “mileniāļus”, kā arī piedalīties paneļdiskusijā ar nozaru ekspertiem par to, kas ir izglītības kvalitātes radītāji, kādi ir efektīvākie pasākumi izglītības kvalitātes veicināšanai un pedagogu profesijas prestiža celšanai. Konferences dalībniekiem bija iespēja tiešsaistē izteikt savu viedokli šajos jautājumos. Tā, piemēram, 33% no klātesošajiem uzskatīja, ka efektīvākais pasākums kā uzlabot izglītības kvalitāti ir skolēnu un skolotāju attiecību mijiedarbība, 24% - mācību priekšmetu vai programmu saturs, 22% aptaujāto norādīja uz konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu.
Administratīvā pārvalde
02.07.2019.
