Lāčplēša dienā Ķekavā atklāj piemiņas akmeni Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem

Atzīmējot Lāčplēša dienu, 11. novembrī Ķekavā tika pasniegti Lāčplēša Goda zīmes apbalvojumi trim novadniekiem, kā arī pēc lāpu gājiena atklāts piemiņas akmens Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.

 
Lāčplēša dienas vakarā Ķekavas kultūras namā ar Lāčplēša Goda zīmēm bronzā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts un Ķekavas novada labā tika apbalvoti trīs Ķekavas novada iedzīvotāji -  Ķekavas Mākslas skolas direktore Inga Zālīte - Cērūze, Ķekavas vidusskolas sociālā  pedagoģe Daina Šulce un uzņēmējs Guntis Tīģeris. Vēl divi Ķekavas novada iedzīvotāji - a/s „Putnu fabrika Ķekava” enerģētiķis Egils Niedrupe un SIA „Daugavas piens” valdes priekšsēdētājs Josifs Voroņko - tika godināti ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi Rīgas Latviešu biedrības namā.


Ķekavā apbalvojumus pasniedza Latvijas Valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” viceprezidents Gunārs Kūtris un valdes loceklis Māris Šops, kā arī Goda zīmju saņēmējus sveica Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire.


Lāčplēša dienas pasākums turpinājās ar lāpu gājienu, kurā piedalījās liels skaits dažādu paaudžu novada iedzīvotāji, lai godinātu tos, kuri cīnījās par Latvijas valsts brīvību.


Gājiens noslēdzās ar piemiņas zīmes atklāšanu Lāčplēša ordeņa kavalieriem, kura izveidota Latvijas Simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros pieminot tautas vēsturi un Latvijas varoņus - Lāčplēša kara ordeņa kavalierus.  Šī projekta laikā visā Latvijā tiek uzstādītas vienota parauga piemiņas zīmes Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Un šogad, 11. novembrī, tā tika atklāta arī Ķekavas novadā.


Piemiņas zīmi svinīgi atklāja Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire un domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Andris Ceļmalnieks. Šajā piemiņas zīmē iegravēti 12 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru vārdi, kuri dzimuši un dzīvojuši tagadējā Ķekavas novada teritorijā.


Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1928. gadam. Un to piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.


Piemiņas zīmē iegravēti 12 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru vārdi, kuri dzimuši un dzīvojuši tagadējā Ķekavas novada teritorijā. Un tie ir:

  • Hermanis Sproģis - apbalvots par 1919. gada  4. novembra cīņu Lucavsalā;
  • Mārtiņš Pilvers - apbalvots par cīņu 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas;
  • Jānis Līcis - apbalvots par nakts uzbrukumu 1919. gada no 4. uz 5. novembri Dāmes muižai;
  • Vilhelms Spriņģis - apbalvots par 1920. gada 3. janvāra cīņu pie Novojes ciema Latgalē;
  • Jānis Berkmanis - apbalvots par 1920. gada 3. janvāra cīņām Latgalē
  • Jēkabs Klauss - apbalvots par 1919. gada 11. novembra cīņu Tīriņmuižas rajonā pie Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līnijas
  • Herberts Deprejs - apbalvots par varoņdarbu, kas veikts 1919. gada 4. maijā Kaugurciema apkaimē,
  • Andrejs Grope  - varoņdarbs veikts 1920. gada 1. janvārī Latgalē pie Slīpaču sādžas;
  • Jānis Reingolds  - varoņdarbs veikts 1919. gada naktī uz 11. novembri Zasulauka apkaimē
  • Nikolajs Āboltiņš - varoņdarbs veikts 1919. gada 6. novembrī pie Rīgas,
  • Otomārs Ozoliņš - apbalvots par 1919. gada 8. un 9. oktobra cīņām uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem;
  • Edvīns Alfrēds Rubenis - apbalvots par cīņu 1919. gada 3. novembrī pie Essenhofas, Bolderājas rajonā.

 

Lai šī piemiņas zīme mums ik dienu atgādina par mūsu Latvijas brīvības cīņu varoņu  drosmīgo rīcību un mudina mūs uz cēlām domām un darbiem par godu mūsu valstij!


Piemiņas akmeni izgatavoja mūsu novadnieki - akmens apstrādes centram “AKM” akmeņkaļa Pētera Zvauņa vadībā.


Piemiņas akmens atklāšanā sanākušos uzrunāja arī Doles- Ķekavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Arnis Eltermanis.  Klausoties mācītāja teiktajos Dieva vārdos, atskanēja arī netālu esošās Doles-Ķekavas baznīcas zvanu skaņas, tādējādi simbolizējot vienotību, pieminot brīvības cīņu varoņus.   


Lāčplēša dienas ietvaros notika arī lāpu gājiens Daugmalē, kas vijās no Daugmales centra līdz Senču svētkalniņam pie Daugavas, kur notika atceres brīdis.

 

 

Administratīvā pārvalde
12.11.2019.

  Drukāt