Barikāžu dienu atmiņu kamolu tinot

 

Vecs, zaļš traktors pašvaldības ieejas durvju priekšā ar graudu sēšanas agregātu tam klāt, bērzu un alkšņu malkas kurināts ugunskurs,vecs milzu katls sildās virs tā, savā klēpī auklējot tepat, Ķekavas pievārtē, lasītu zāļu tēju, silti pīrādziņi, plakāti ar uzrakstiem: „Mēs par brīvu Latviju!”, „Būsim modri!”, „Vēl cīņa nav galā!”, „Smaidīsim un uzvarēsim!”, „Mans spēks ir mana tauta!”. Fonā skan vecās, labās 80-to un 90- gadu Atmodas laika dziesmas...
 
Tādu mazliet sirreālu Barikāžu laika atmosfēru piektien, 18. janvārī, Ķekavas novada domes priekšā uzbūra Jaunatnes iniciatīvu centra jaunieši, aicinot iekvienu remdēties atmiņās par laiku, kad mūsu mammas, tēti, brāļi, māsas, kaimiņi - visi devās uz barikādēm, lai nosargātu mūsu valsts brīvību ar kailām rokām.
 
 
Jaunieši ikvienu dalībnieku un garām gājēju cienāja ar siltu tēju un pīrādziņiem, dāvāja auseklīšus un stāstīt barikāžu aculiecinieku atmiņu stāstus.
 
 
Tāda maza retrospekcija, bet pēc tās, atgriežoties mājās, pārņēma sajūta, par ko stāstīja barikāžu dalībnieki - aukstums bija izlauzies cauri drēbju kārtām un drebināja visus kauliņus, un drēbes tā smeldzīgi smaržoja pēc ugunskura.
 
 
Protams, nav iespējams pilnībā sajust to visu, ko mūsu tauta piedzīvoja tajā, tik smeldzīgajā laikā, bet tomēr... Mums ir svēts pienākums saglabāt tos atmiņu stāstus, kurus mums var pavēstīt mums līdzās dzīvojošie Tā laika barikāžu dalībieki.
 
 
Jaunieši saka paldies ikvienam, kurš palīdzēja pasākuma organizēšanā- Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļai, Dainim Auziņam, Dāvim Muižniekam, Mārtiņam Eglem un Mārim Bērziņam. Un cilvēkiem, kas dalījās atmiņās par barikādēs piedzīvoto- Jurim Krūmiņam, Jānim Šnepstam un Gundaram Dzenim.
 
 
 
Jaunatnes iniciatīvu centra
jaunantes lietu speciāliste
Linda Vaškevica
 
  Drukāt