29. septembrī visā pasaulē tika atzīmēta Sirds diena. Pasaules Sirds dienas mērķis ir informēt ikvienu par sirds un asinsrites slimībām, to izplatību un riska faktoriem, jo šīs slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma visā pasaulē, arī Latvijā.  Pasaulē katru gadu 17, 3 miljoni nāves gadījumu saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām un tās joprojām ir galvenais nāves iemesls arī Latvijā.

Risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir iespējams mazināt vai pat novērst, izdarot veselīgu izvēli un mainot dzīvesveidu-nesmēķējot, veicot regulāras fiziskas aktivitātes, ievērojot veselīga uztura pamatnoteikumus un izvairoties no stresa.

   10 soļi sirds veselības saglabāšanai

1.      Jāseko līdzi savam asinsspiedienam.

Normāls asinsspiediens ir 120/80 mm Hg. Paaugstināts asinsspiediens-virs 140/90 mm Hg var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, miokarda infarktu, kā arī insultu. Lai mazinātu asinsspiedienu, jāievēro veselīgs dzīvesveids, jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš uzturā un jālieto ārsta ieteiktie medikamenti.

2.      Jāsaglabā veselīgs ķermeņa svars.

Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs koronārās sirds slimību, sirds kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības riska faktors. Noteikt, vai ķermeņa svars ir palielināts, var aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un izmērot vidukļa apkārtmēru. ĶMI aprēķina pēc šādas formulas: ĶMI= svars (kg)/augums (m2). Ja iegūtais skaitlis, jeb indekss ir 18,5-24,99-ķermeņa masa ir normāla; 25-29,99-norāda uz palielinātu ķermeņa masu; iegūtais skaitlis ir virs 30 norāda uz aptaukošanos, kas ļoti nopietni apdraud sirds veselību un dzīvību.

3.      Lēnāks pulss = ilgāks mūžs.

Normāla sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī, kas nodrošina sirds apasiņošanas un skābekļa patēriņa līdzsvaru, ir aptuveni 60 sitieni minūtē. Labi trenētiem cilvēkiem un augstas klases sportistiem pulss var būt arī zemāks. Paātrināta sirdsdarbība veicina aterosklerozes attīstību, palielina miokarda infarkta, sirds mazspējas un pāragras nāves risku. Lai samazinātu sirdsdarbības frekvenci, regulāri jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jāpārtrauc smēķēšana, jāsabalansē darbs ar atpūtu, kā arī jāizvairās no stresa.

4.      Jāseko līdzi glikozes un holesterīna līmenim asinīs.

Par normālu glikozes līmeni uzskata 3,5-5,5 mmol/l. Saslimšanas risks

ar cukura diabētu palielinās, ja glikozes līmenis ir virs 7,0 mmol/l. Normāls kopējā holesterīna līmenis ir līdz 5 mmol/l. Jo augstāks ir kopējā holesterīna līmenis-virs 5 mmol/l, jo lielāks ir risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām.

5.      Jābūt fiziski aktīviem.

Regulāras fiziskās aktivitātes paātrina vielmaiņu, uzlabo vispārējo veselības stāvokli un pašsajūtu, kā arī uzlabo sirds un asinsvadu veselību un novērš liekā svara veidošanos.

Jāveic kardiotreniņi, skrienot, braucot vai āri ejot, vismaz 30 minūtes dienā. Nepietiekamas fiziskās aktivitātes var būt cēlonis dažādu saslimšanu attīstībai-sirds un asinsvadu slimībām, kā arī muguras un locītavu problēmām.

6.      Jālieto pietiekami daudz šķidruma.

Cilvēka organisms diennaktī zaudē apm. 2 l šķidruma, kas jāatjauno, jo ūdens ir vitāli nepieciešams visiem dzīvības procesiem. Tādēļ ik dienas jāuzņem apm. 2-3 l šķidruma-ūdeni, tēju, zupu vai cita veida šķidrumu.

7.      Jāatmet smēķēšana un jāierobežo alkohola lietošana.

Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis, vienlīdz bīstama ir arī „pasīvā smēķēšana”-uzturēšanās piesmēķētās telpās vai smēķētāju tuvumā. Atmetot smēķēšanu, gada laikā uzlabojas sirdsdarbība, normalizējas asinsspiediens un vairāk nekā divas reizes samazinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

8.      Jāierobežo alkohola lietošana!

Vienā reizē izdzertā alkohola daudzuma nedrīkst pārsniegt vienu pudeli (0,5 ml) alus vai glāzi (150 ml) vīna, vai glāzīti (40 ml) stipra alkoholiska dzēriena.

9.      Uzturam jābūt veselīgam un sabalansētam.

Veselīgs un sabalansēts uzturs ir ļoti būtisks veselības uzturēšanā. Katru dienu jāapēd apm. 400 g augļu un dārzeņu. Jāiekļauj uzturā pākšaugi, zivis vai liesa gaļa. Nedēļā ieteicams apm. 300-600 g liesas gaļas, zivis jāēd vismaz 2 reizes nedēļā. Ikdienas uzturā jāiekļauj vairāk pilngraudu produktu-pilngraudu maizi, griķus, makaronus. Dienā ieteicams ieteicams lietot 500-700 ml piena vai skābpiena produktu ar pazeminātu tauku saturu.

Jāsamazina vārāmās sāls lietošana-nepārsniedzot 5 g dienā, kā arī cukura un to saturošu produktu lietošana. Jāatceras, ka sāls pievienots arī maizei, sieram, konservējumiem u.c. rūpnieciski ražotiem pārtikas produktiem. Pārmērīga sāls lietošana uzturā veicina asinsspiediena paaugstināšanos, kas var izraisīt nopietnas sirds un asinsvadu slimības, kā arī nieru slimības.

10.  Jāatvēl laiks atpūtai un miegam.

Pietiekams un kvalitatīvs nakts miegs mūsu organismam ir tikpat nepieciešams kā uzturs, tādēļ nakts miegam jāatvēl vismaz 7 stundas. Miega laikā smadzenes pārstrādā dienas laikā saņemto informāciju un uzkrāj spēkus jaunai dienai. Brīvdienas un atvaļinājumi jāizmanto, lai atpūstos, nevis darītu nepadarītos darbus. Brīvdienās jāatvēl laiks fiziskām aktivitātēm-sēņošanai, dažādām pludmales sporta spēlēm vai citām aktivitātēm.

Ķekavas novada ambulance

18.09.2013.