Aktīvi strādā pie pašvaldības saimniecības sakārtošanas (intervija ar Ķekavas novada domes priekšsēdētāju Valtu Variku)

 Kopš Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas rezultātiem, Ķekavas novada pašvaldība nonākusi mediju redzeslokā, kur katrs pēc saviem ieskatiem interpretē radušos situāciju citādāk, daži pat drosmīgi apgalvojot, ka pašvaldība atrodas bankrota priekšā.

 

Valsts kontroles paziņojums vienlaicīgi sakrita ar Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes (turpmāk – Aizņēmumu padome) pievērsto uzmanību saistībā ar finanšu situāciju un īstenotajiem Eiropas projektiem pašvaldības uzņēmumā “Baložu komunālā saimniecība”, kā arī nepieciešamo otro aizņēmumu Ķekavas sākumskolas 2. kārtas būvniecībai.


Vai patiešām pašvaldībā valda absolūts iekšējās kontroles trūkums, kā to apgalvo Valsts kontrole, vai pašvaldība atrodas bankrota priekšā, kā ziņo TV raidījums “de facto”? Lai viestu skaidrību uz minētajiem jautājumiem un lūkotos, kā pašvaldība grasās izkļūt no šīs situācijas, uz sarunu izdevums “Ķekavas Novads” aicināja Ķekavas novada domes priekšsēdētāju Valtu Variku (Vidzemes partija).



- Ķekavas novada domei šobrīd ir grūts laiks saistībā ar visām šīm nebūšanām. Vai patiešām pašvaldība ir bankrota priekšā?
- Informācija publiski brīžiem tiek pasniegta tendenciozi, tādēļ, lai skaidrotu situāciju, piekritu šai intervijai. Šobrīd domei un pašvaldības darbiniekiem ir intensīvs darba posms. Vienlaicīgi ir sakritušas divas būtiskas lietas, kas publiskajā telpā ir saliktas kopā, tādējādi sabiezinot krāsas. Vai tas ir apzināti? Atbilde paliek vēl atklāta. Taču viennozīmīgi varu teikt - pašvaldība neatrodas bankrota priekšā. Tai ir atsevišķas finansiālas grūtības, kas galvenokārt saistītas ar SIA “Baložu komunālās saimniecība” vairāku miljonu vērtiem projektiem, par kuriem līgumi steigā tika parakstīti pirms pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā, kad domi vadīja mans priekštecis, bijušais Saeimas deputāts - Roberts Jurķis no partijas “Vienotība”. Tas ir smags mantojums, ar kura sekām mums šobrīd ir jātiek galā.


- Vai, Jūsuprāt, tad šī situācija tiek pārspīlēta?
- Jā, manuprāt, medijos Ķekavas novada pašvaldības finansiālais stāvoklis patiešām tiek nepamatoti pārspīlēts, un, šķiet, ka tas lielā mērā saistīts arī ar to, ka sākusies asa priekšvēlēšanu cīņa pirms Saeimas vēlēšanām rudenī.
Diemžēl šo saasināto situāciju novadā mēģina izmantot par labu sev opozīcijā esošie politiskie spēki - partija “Vienotība” un “Saskaņas centrs”, lai pārņemtu domes vadības stūri, kuru turēja savās rokās četrus gadus – no 2009. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 20. jūnijam. Manuprāt, šīs ažiotāžas mērķis, kā jau iepriekš esmu teicis, varētu būt ārkārtas vēlēšanas Ķekavas novadā, jo pie šāda domes sastāva atsevišķu partiju pārstāvjiem neizdodas realizēt savas ieceres.
Tāpat rodas arī jautājums, vai Ķekavas “uzspēlētā” bankrota skandāla ēnā nepalika kādas citas svarīgas lietas valsts līmenī? Piemēram, cik hektāru Latvijas lauksaimniecības zemes ir nopirkuši ārzemnieki, kamēr likums to pieļauj kopš šī gada maija? Interesanti bija izlasīt šogad, 4. jūnijā, laikrakstā “Diena” mazu rakstiņu par to, ka Latvija zaudējusi Eiropas cilvēktiesību tiesā vairāk kā vienu miljonu eiro. Kāpēc par to skaļi nerunā?


- Labi, mēģināsim nelikt abas lietas - Valsts kontroli un Aizņēmumu padomi, kā teicāt, kopā. Sāksim ar Valsts kontroles finanšu revīziju. Tā savā paziņojumā skarbi secinājusi, ka vairāk kā 51 000 latu ir izlietoti nelikumīgi un pastāv risks, ka vēl miljons latu izlietoti nelietderīgi. Vai tiešām pašvaldība ir bijusi tik izšķērdīga?
- Vispirms gribu precizēt, ka Valsts kontrole veica finanšu revīziju pašvaldībā par diviem iepriekšējiem gadiem - 2012. un 2013. gadu. Šajā laika posmā Ķekavas novada domi līdz 2013. gada 20. jūlijam (kopā četrus gadus) vadīja Roberts Jurķis un nepilnus sešus mēnešus - esošā domes vadība. Tā ir apjomīgākā revīzija Ķekavā kopš 1998. gada.
Analizējot Valsts kontroles ziņojumu, ir skaidrs, ka daudzas šīs nepilnības pašvaldībā tiešām jau pastāvējušas gadiem un nav sāktas risināt. Taču šeit lielākoties runa ir par pareizu dokumentācijas noformēšanu. Valsts kontrole tikai izsaka bažas par iespējamo līdzekļu nelietderību, jo pašvaldība, pēc revidentu domām, nav spējusi pārliecinoši argumentēt, uzrādot atbilstošu dokumentāciju. Nesakārtoto papīru dēļ Valsts kontrolei ir radušās aizdomas par finanšu līdzekļu izlietošanas iespējamo nelietderību. Šeit vēlreiz gribu uzsvērt vārdu – iespējamo. Tas ir tikai pieļāvums.
Runājot par dokumentu kvalitāti, arī es pirmajos darba mēnešos biju pārsteigts par atsevišķu rēķinu apmaksas pamatojuma dokumentu neatbilstošo kvalitāti. Tas nav pārmetums darbiniekiem, jo šāda sistēma tika pieļauta un akceptēta no vadības puses agrāk.
Protams, nenoliedzu, ka daudzi pārmetumi par nelietderību tiešām ir pamatoti, piemēram, par komandējumiem. Šobrīd, rūpīgi izvērtējot komandējumu nepieciešamību un delegāciju sastāvus, krietni esam samazinājuši komandējumu skaitu un piebremzējuši intensīvo sadarbību ar Baltkrieviju un Krieviju, ko iepriekšējā domes sasaukuma laikā jo īpaši piekopa deputāti no „Vienotības” un „Saskaņas centra”.
Ir jāvērtē sadarbības kvalitāte, nevis kvantitāte. Kādus rezultātus un ko Ķekavas novadam devusi sadraudzība ar Azerbaidžānu, Turciju un Baltkrieviju? Vai komandējuma ieguvumi ir atsvēruši izmaksas? Šādu analīzi man nevarēja sniegt atbildīgais pašvaldības speciālists, kurš šo jomu kūrēja gandrīz piecus gadus. Tāpēc, sākot ar 2014. gadu, starptautiskās attiecības ir nodotas Attīstības daļas pārziņā, kura tad arī izvērtē sadarbības kvalitāti, iespējamos sadarbības projektus un ieguvumus.


- Bet kā tad ar nelikumīgi iztērētiem līdzekļiem?
- Šajā sadaļā Valsts kontrole iekļāvusi noslēgtos līgumus par juridiskajiem ārpakalpojumiem, balstoties uz kuriem pašvaldība papildus piesaistīja profesionālus juridiskās nozares pārstāvjus, kas to pārstāvētu tiesās.
Šobrīd pašvaldībai ir uzsākti vairāki tiesu procesi. Kopumā prasības pret pašvaldību dažādos jautājumos ir aptuveni 1,4 miljoni eiro apmērā, un pašvaldība ir ieinteresēta uzvarēt šajos tiesu procesos un nezaudēt nodokļu maksātāju naudu. Piemēram, pašvaldība tiesājas arī ar pašreizējo opozīcijas deputātu Juri Jerumu (“Vienotība”), kurš iekārtojās darbā nu jau bijušajā Kultūras aģentūrā par direktora vietnieku tajā pašā dienā, kad dome atstādināja aģentūras direktoru, J. Jeruma atbalstīto Artūru Ancānu. Neredzot pamatojumu, šī amata vieta tika likvidēta. Taču, neskatoties uz to, deputāts negrasās tam piekrist un tiesājas ar pašvaldību.
Sīkāk papētot Valsts kontroles atzinumus citās iestādēs, secināju, ka līdzīgu praksi attiecībā uz juridiskajiem ārpakalpojumiem piekopj arī citur, piemēram, ministrijās, bet tur šāda situācija netiek uzskatīta par nelikumīgu.
Valsts kontroles piezīme attiecībā uz juridisko jomu mums liks straujāk uzsākt darbu pie pašvaldības speciālistu, tostarp, juristu, kvalifikācijas līmeņa pārskatīšanas.
Kā otra lielākā nelikumīgā līdzekļu izlietošana Valsts kontroles revīzijā tika konstatēta piemaksa šoferiem par paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi. Pamatā tas ir par skolēnu, invalīdu un citu pastiprinātu uzmanību prasošu pasažieru pārvadāšanu.


- Valsts kontrole pārmet, ka, algojot papildu juristus, nelikumīgi iztērēti 40 000 latu, jo pašvaldību tiesvedībās būtu jāpārstāv tikai pašvaldības juristiem.
Būtu neprāts riskēt ar iepriekš manis minētajām prasību summām tiesās - 1,4 milj. eiro pašvaldības naudas, lai burtiski izpildītu normatīvus, neizanalizējot finansiālos riskus.


- Neskatoties uz Valsts kontroles neglaimojošajiem rezultātiem, kā Jūs kopumā vērtējat tās devumu?
- Valsts kontrole ir paveikusi apjomīgu darbu, un šie revīzijas rezultāti ir labs izejas materiāls, lai sakārtotu pašvaldības saimniecību un ieviestu iekšējā audita sistēmu. Pašai pašvaldībai šobrīd nav tādu iekšējo audita resursu, kas varētu to izdarīt tik detalizēti un perfekti. Sakārtojot saimniecību un stiprinot iekšējo auditu, varbūt tālākā nākotnē pašvaldībā būtu diskutējams jautājums par ISO kvalitātes standarta ieviešanu?


- Labi, ir konstatētas nepilnības, ko tālāk?
- Attiecībā uz Valsts kontroles norādījumiem, jau iepazīstoties ar ziņojuma projektu, tika noteikti atbildīgie speciālisti un termiņi, kuros ir jānovērš visas norādītās nepilnības par pēdējiem diviem gadiem. Ar Valsts kontroli šis termiņš ir saskaņots, un tas ir 2015. gada 15. janvāris. Tālāk jau tiek noteikta detalizēta rīcība, lai nodrošinātu kontroli par nepilnību novēršanas procesa gaitu.
Ir jautājumi, kurus mēs esam sākuši risināt jau pirms Valsts kontroles norādījumu saņemšanas, piemēram, par daudzām pašvaldības kapitālsabiedrībām. Pēdējā pusgada laikā esam izvērtējuši efektivitāti un likumību pašvaldības dalībai privātajās kapitālsabiedrībās. Šīs kapitālsabiedrības pastāv jau daudzus gadus. Un šobrīd jau esam pieņēmuši virkni lēmumu par izstāšanos no daudzām privātajām kapitālsabiedrībām.


- Tagad ķersimies klāt pie otra būtiska jautājuma. Kāpēc Aizņēmumu padome pievērsās Ķekavai?
- Ķekavas novada pašvaldība vērsās pie Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes ar lūgumu atļaut ņemt kredītu, lai piedalītos Eiropas Savienības atbalstīto ūdenssaimniecības projektu realizācijā Baložos un Ķekavā. Pirms dot atļauju, padome izvērtēja pašvaldības iespējas atmaksāt kopumā visas uzņemtās ilgtermiņa saistības, norādot esošos šķēršļus aizņēmuma saņemšanai.


- Nosauciet tos!
- Tobrīd tie galvenokārt bija divi. Pašvaldībai uz īsu brīdi bija izveidojies nodokļu parāds, jo pašvaldības speciālisti, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto konsultāciju, bija nepareizi piemērojuši likumu par pievienotās vērtības nodokli. Šī problēma operatīvi tika novērsta.


- Vai arī tagad pašvaldībai ir nodokļu parāds?
Nē, pašvaldība ir sakārtojusi nodokļu jautājumu saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa nomaksu valstij par Ķekavas sākumskolas būvniecību. Šobrīd ne Ķekavas novada pašvaldībai, ne arī Aizņēmumu padomes uzmanības lokā nonākušajai “Baložu komunālajai saimniecībai” nav nodokļu parāds.


- Kāds bija otrs traucēklis?
SIA “Baložu komunālā saimniecība” finansiālās grūtības, kas, kā jau minēju, galvenokārt ir izveidojušās vairāku miljonu vērtu projektu dēļ, par kuru īstenošanu noslēgti līgumi īsi pirms pašvaldību vēlēšanām.
Proti, līgums par aptuveni 6 miljonu latu katlumājas un jaunas siltumtrases būvniecību Baložos tika parakstīts deviņas dienas pirms pašvaldības vēlēšanām 2013. gada 1. jūnijā, kad domi vadīja vēl Roberts Jurķis. Savukārt aizņēmuma līgums par 500 000 eiro, ieķīlājot “Baložu komunālās saimniecības” mantu - noslēgts 2013. gada 13. jūnijā, nedēļu pirms jaunās domes apstiprināšanas, kad bija skaidrs, ka valdošās koalīcijas sastāvs mainīsies un partijas “Vienotība” un “Saskaņas centrs” atradīsies opozīcijā. Te būtu jājautā – kāpēc bija tāda steiga?


- Labs jautājums, vai Jums pašam ir atbilde?
Man ir tikai aizdomas. Šobrīd ir uzdots apzināt un celt prasības pret personām, kas nodarījušas SIA „Baložu komunālā saimniecība” zaudējumus. Tāpat uzņēmumam ir jārisina arī citas iepriekšējos gados “sarūpētās” problēmas, kas saistītas ar ūdenssaimniecības un māju siltināšanas projektiem.


- Kāpēc Jūs katlumājas un siltumtrašu projektus apturējāt?
- Par projekta neatbilstošo tehnisko kvalitāti liecināja jau kļūda tā nosaukumā, kur nepareizi piemērota jaudas mērvienība. Taču tas būtu mazsvarīgākais.
Izvērtējot gan finansiālo, gan tehnisko pamatojumu, tika konstatēts, ka šī projekta īstenošanu Baložu komunālā saimniecība nevar finansiāli “pacelt”, kā arī identificētas kļūdas darba uzdevumā, nosakot nepieciešamo iekārtu neatbilstošas minimālās un maksimālās jaudas. Pie kam būtu nepieciešams izbūvēt papildus 2,5 km garu jaunu siltumtrasi no Titurgas līdz vecajiem Baložiem, kuras izmaksas tika lēstas apmēram viena miljona latu apmērā.
Ja īstenotu šo ieceri, jaunā katlumāja kopumā būtu viena no dārgākajām 8 MW katlumājām Latvijā, un būtu nepieciešams iedzīvotājiem paaugstināt maksu par siltumu. Taču to mēs negribējām pieļaut un atteicāmies no katlumājas būvniecības.
Šeit jāpiemin arī iepirkumu procedūras pārkāpumi, kuru rezultātā, iespējams, visi seši miljoni latu būtu jāsedz Baložu komunālajai saimniecībai, jo šo pārkāpumu dēļ Eiropas nauda, iespējams, netiktu saņemta. Tad uzņēmumam būtu vēl lielākas finansiālas problēmas.
Manā skatījumā finansiāli un tehniski pamatotā lieta šajos projektos bija siltumtrašu nomaiņa Titurgā, kur tiešām ir lieli siltuma zudumi, kas sasniedz pat 25 procentus. Diemžēl realizēt tikai šo projekta sadaļu nebija iespējams, jo abi lielie projekti - katlumāja un siltumtrases (Titurgas trašu nomaiņa un jaunās 2,5 km trases būvniecība) bija savstarpēji saistīti.
Jaunajai domes vadībai atklājās arī interesants un agrāk slēpts fakts, ka Baložu komunālajai saimniecībai pirms pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā ir izveidots meitas uzņēmums, un bijis plānots, ka tas Baložos papildus iecerētajai katlumājai būvēs vēl koģenerācijas staciju, kura varētu izmaksāt papildus vēl trīs miljonus latu. Arī tas izskaidro, kāpēc lielās 8 MW katlumājas būvniecības darba uzdevuma dokumentācijā bija kļūdas.
Šis meitas uzņēmums, iespējams, varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Roberts Jurķis TV raidījumā “de facto” tik satraukti runāja par iespējamo slēpto privatizāciju. Šeit, iespējams, vietā būtu pieminēt latviešiem labi zināmo teicienu par suni, kurš zina, ko ēdis, to pārfrāzējot, proti, - “cilvēks zina, par ko runā”. Manuprāt, fakts, ka jaunā dome to nepieļāva, kādam tomēr nepatīk. Iespējams, kāda lielie plāni ir apturēti.


- Kas tiek darīts, lai stabilizētu situāciju šajā pašvaldības uzņēmumā?
- Atbilstoši Aizņēmumu padomes ieteikumiem domes ārkārtas sēdē 10. jūnijā tika apstiprināts Baložu komunālās saimniecības finanšu situācijas stabilizēšanas rīcības plāns, kurā noteikti uzdevumi, termiņi un atbildīgie. Par rīcības plāna izpildi uzņēmumam ik nedēļu pašvaldībā jāiesniedz ziņojums.
Lai nodrošinātu finanšu uzraudzību pašvaldības kapitālsabiedrībās un noteiktu skaidrus nosacījumus kapitālsabiedrību budžetu izstrādāšanas un izpildes gaitā, esam apstiprinājuši noteikumus par pašvaldības kapitālsabiedrību budžeta izstrādāšanas, apstiprināšanas, izpildes un kontroles kārtību. Līdz šim šādi noteikumi pašvaldībā vispār nav bijuši, lai gan kapitālsabiedrības pastāvējušas jau daudzus gadus.
Papildus tam, kā to prasīja Aizņēmumu padome, atkārtoti izvērtējām mūsu finansiālās iespējas īstenot iecerētos projektus. Domē ir apstiprināts jauns saraksts ar tiem pašvaldības investīciju projektiem, kurus tā realizēs tuvākajos divos gados (2014.-2015. gadā) un kurus diemžēl nāksies atlikt uz vēlāku laiku.


- Kurus projektus pašvaldība neīstenos?
- Ķekavas kultūras nama siltināšanu un energoefektīva apgaismojuma izbūvi putnu fabrikas ceļam. Savukārt jaunatnes iniciatīvu centra būvniecību Ķekavā pārskatīsim, ņemot vērā publiskā iepirkuma rezultātus, kur izmaksas izrādījās pārāk augstas. Jāatliek arī Rīgas ielas posma asfaltēšana līdz Olaines novada robežai, kā arī atsevišķi citi ceļu remontu projekti.


- Kāda šobrīd ir sadarbība ar Aizņēmumu padomi?

- Konstruktīva. Ievērojot noteiktos termiņus un prasības, Aizņēmumu padomei sagatavojam visu nepieciešamo informāciju. Komunikācija ar padomi ir devusi pozitīvu pienesumu pašvaldībai, jo esam saņēmuši arī ieteikumus, kā optimālāk piesaistīt un izmantot līdzekļus.


- Vai redzat, kā pašvaldība var “izkulties” ārā no šīs nepatīkamās situācijas?
- Noteikti, ja netiks likti kārtējie šķēršļi no opozīcijas puses, jo pastāvīgi tiek ierosināti absurdi (bez finansiālā seguma) un populistiski priekšlikumi, par kuru noraidīšanu tiek drukātas maldinošas skrejlapas latviešu un krievu valodā, pat atļaujoties tajās uzkopēt manu parakstu, un tās tiek izplatītas Baložu un Valdlauču iedzīvotājiem.


- Kas tad atrodas domes opozīcijā?
- Opozīcijā atrodas partiju “Saskaņas centrs” un “Vienotība” deputāti. No “Vienotības” - bijušais domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis, Andris Ceļmalnieks un Juris Jerums. No “Saskaņas centra” - Arnolds Keisters, Maksims Volkovičs (par deputātu kļuva pēc tam, kad no deputāta mandāta atteicās Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Germans Ivanovs) un Olita Krastiņa (šobrīd darbojas deputāta Ivana Pihtova vietā uz viņa bērna kopšanas atvaļinājuma laiku), kuri visi trīs, izņemot A.Keisteru, ir bijušie SIA “Baložu komunālā saimniecība” darbinieki, kas bija saistīti ar iepriekšminētajiem kopumā sešu miljonu latu līgumiem un aizņēmumu līgumu, ieķīlājot “Baložu komunālās saimniecības” mantu.


- Kas Jums šajā situācijā šķiet visgrūtākais?
- Emocionāli grūti aptvert, ka atrodas tādi cilvēki, kas, izmantojot amatu, grib gūt pašlabumu, nevis domā par pašvaldības, proti, iedzīvotāju interesēm.


- Bet ir taču arī kas pozitīvs?
- Protams. Šobrīd strādājam pie daudziem projektiem, un galvenie ir: Ķekavas sākumskolas projekts kopumā, izbūvējot arī peldbaseinu, Ķekavas parka izveide, vecās Ķekavas sākumskolas ēkas pārveide par mākslas skolu, jauni un moderni jauniešu centri Baložos un Ķekavā. Valdlaučos jāatrisina lietusūdens novadīšanas problēma, kā arī Baložos jānoasfaltē Rīgas ielas posms līdz Olaines novada robežai. Augustā tiks pabeigti darbi pie ģimenes ārstu un citu speciālistu telpu izveides Baložos, Rīgas ielā 2. Šobrīd ir atrisināts arī jautājums par riteņbraucēju telpām Baložos.
Protams, nākotnē atgriezīsimies arī pie siltumsaimniecības sakārtošanas Baložos, tikai labākā kvalitātē.
Ir daudz plānu un iespēju, ko realizēt, lai Ķekavas novadu padarītu nevis par skandālu objektu, bet gan par iedzīvotajiem un viesiem patīkamu vietu. Un to visu var izdarīt!

  Drukāt