Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, skatot jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektā, nav ņēmusi vērā pašvaldību viedokli par likumprojektu.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), atbilstoši LPS 2015. gada 22. aprīļa domes sēdes lēmumam iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pilnveidošanai:

·        Par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā;

·        Pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā;

·        Par pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā; par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.

Trešdien komisijā izskatot priekšlikumus likumprojektam “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” uz otro lasījumu, visi ierosinājumi tika noraidīti. Lai arī LPS priekšlikumi prasa papildu apmēram 10 miljonus eiro finansējumu no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, tomēr, samērojot to ar valsts budžetu, ietekme vērtējama kā neliela.

LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus un steidzamības kārtā virzot likumprojektu, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība.

“Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017. gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus,” uzsver LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis paredz no esošā atšķirīgus izlīdzināšanas principus, tādēļ modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas pašvaldību ieņēmumos.

Kā norāda Latvijas Pašvaldību Savienība: “Visobjektīvāk ieguvumus vai zaudējumus no jaunā izlīdzināšanas modeļa ieviešanas parāda 2015. gada aprēķinu salīdzinājums: 2015. gada aprēķins pēc esošā izlīdzināšanas modeļa un 2016. gada aprēķins pēc jaunā izlīdzināšanas modeļa. Modeļu pie 2015.gada datiem (neņemot vērā pirmajā gadā plānoto pārejas periodu) salīdzinājums rāda, ka no Ķekavas novada līdz ar jauno izlīdzināšanas modeli tiek “izņemti” 1,23 milj. euro. Pašvaldības ieņēmumi pēc izlīdzināšanas jaunajā modelī salīdzinājumā ar esošo sistēmu samazinās par 6,9%.

2016.gada provizoriskais aprēķins (pie šādiem FM pieņēmumiem: IIN kopējie ieņēmumi pašvaldībām pieaugs par 2,73%; NĪN ieņēmumi katrai pašvaldībai pieaugs par 4,61%) rāda, ka Ķekavas novada ieņēmumi pēc izlīdzināšanas  būs par 213,4 tūkst. euro jeb 1,2% mazāki kā novada ieņēmumi pēc izlīdzināšanas  2015.gadā. Bet tā kā 2016. gadā paredzēts pārejas periods, ka nevienai pašvaldībai 2016. gadā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas nevar būt mazāki kā 2015. gadā aprēķinātie, tad sagaidāms, ka Ķekavas novada ieņēmumi pēc izlīdzināšanas  2016. gadā būs 2015.gada apmērā. “

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins ar 2015. gada datiem atbilstoši jaunā izlīdzināšanas modelim liecina, ka salīdzinājumā ar esošo finanšu izlīdzināšanas modeli Latgales novadiem kopumā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinās par 6,1 miljonu eiro (par 6%), bet Rīgas plānošanas reģiona novadiem – par 4,7 miljoniem eiro (par 2,1%). 18 no 19 no Latgales novadiem vērojams ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums. Savukārt ieņēmumi pieaugs Kurzemes novadiem – kopumā par 0,7 miljoniem eiro (0,7%), republikas pilsētām – par 6 miljoniem eiro (0,9%), Vidzemes novadiem – par 1,4 miljoniem eiro (1,3%) un Zemgales novadiem – par 2,7 miljoniem eiro (2,7%).

Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam (bez pārejas perioda) ar 2015. gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams Garkalnes novadam – par 967 tūkst. eiro (par 12%), Viļānu novadam – par 334 tūkst. eiro (par 9,1%), Babītes novadam – par 721 tūkst. eiro (par 8,1%), Aglonas novadam – par 179 tūkst. eiro (par 8%), Zilupes novadam – par 151 tūkst. eiro (par 7,9%), Krāslavas novadam – par 763 tūkst. eiro (par 7,7%), Vārkavas novadam – par 81 tūkst. eiro (par 6,7%), Varakļānu novadam – par 131 tūkst. eiro (par 6,4%), Daugavpils novadam – par 885 tūkst. eiro (par 6,3%), Riebiņu novadam – par 190 tūkst. eiro (par 6%) un Rēzeknes novadam – par 1 milj. eiro (par 6%).

Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai – par 1,9 milj. eiro (par 15,1%), Ķeguma novadam – par 456 tūkst. eiro (par 13,8%), Ventspils novadam – par 1 milj. eiro (par 13,7%), Liepājas pilsētai – par 5,5 milj. eiro (par 13,7%), Rucavas novadam – par 130 tūkst. eiro (par 12,5%), Nīcas novadam – par 231 tūkst. eiro (11,3%), Krimuldas novadam – par 324 tūkst. eiro (par 10,6%), Naukšēnu novadam – par 115 tūkst. eiro (9,9%), Pāvilostas novadam – par 165 tūkst. eiro (par 9,9%) un Beverīnas novadam – par 172 tūkst. eiro (par 9%).

Latvijas Pašvaldību savienība
21.05.2015.