Pļavniekkalna sākumskola aizvadījusi savu 145. jubileju

22.maijā Pļavniekkalna sākumskolā tika atzīmēta 145.jubileja. Pasākumā ieradās gan absolventi, kuri savas skolas gaitas uzsākuši tieši Pļavniekkalna sākumskolā, gan pedagogi, kas ieguldījuši savu darbu skolas attīstībā. Ķekavas novada pašvaldība sveic Pļavniekkalna sākumskolas kolektīvu.

 

Vidzemes guberņas skolu virsvaldes protokolos atrodams, ka jau 1868. un 1869. gadā atvēlēti līdzekļi Pļavniekkalna pagasta skolai. Tā bija iekārtota Pļavniekkalna muitas namā. 1879. gadā skolā mācījās 81 skolēns. Par skolotājiem 19. gadsimta beigās strādāja Kārlis Mertens, T. Cimermanis, A. Melnis, A. Čimals, skolas vecākais Lamberts, Lilija Mertena un Paulīne Vāvere, Jānis Bērziņš, Anna Malvīne Berga. 1905. gada nemieri skāra arī Pļavniekkalna skolotājus, represiju rezultātā daži aizgāja no skolas. Ar 1905./06. mācību gadu sāka strādāt un 1918. g. tika ievēlēts par skolas pārzini Jānis Brakšs. Vēlāk viņam pievienojās Kārlis Jūlijs Geistards un palīgskolotājs Mārtiņš Zaļaiskalns, bet ap 1918. gadu par skolotāju sāk strādāt Austra Ziediņa.

 

Skolas telpas vairākkārt paplašinātas, līdz 1900. gadam tai uzceļ piebūvi. Tomēr ap 1910. gadu tika celta jauna skolas ēka apmēram 10 metrus no vecās, bet diemžēl Pirmā pasaules kara laikā tā tika stipri bojāta. Remonta laikā mācībām izmantoja pagastnama telpas. 1918./19. mācību gadā skolā bija četras klases ar 76 skolēniem, bet 1922./23. mācību gadā bija jau sešas klases.

 

20. gs. 30. gados Pļavniekkalna skolā par pārzini strādāja P. Pētersons, par skolotājiem – Anna Cinīte Kalniņa, Jesija Vītola, Eduards Kalniņš, Alvīne Lakata Pļavniece, Pēteris Antons, Teodors Karlovskis, Arvīds Liepiņš, Lidija Pētersone u.c. Skolā darbojās Latvija Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš un 176. Katlakalna mazpulks.

 

Otrā pasaules kara laikā kādu brīdi skolā atradās vācu kara hospitālis. Trimdā devās skolas direktors P. Pētersons ar ģimeni, skolotāja Zenta Ozoliņa Vīķe, kura vēlāk nokļuva Austrālijā un arī tur strādāja par skolotāju latviešu skolās. Pēc Otrā pasaules kara skola darbojās kā Rīgas apriņķa Katlakalna ciema Pļavniekkalna septiņgadīgā skola - 1944.–1949. g., bet līdz 1962. gadam kā Rīgas rajona Pļavniekkalna septiņgadīgā skola,  1962.–1963. g. Rīgas rajona Katlakalna ciema Pļavniekkalna astoņgadīgā skola, bet no 1963. līdz 1971. gadam Rīgas rajona Katlakalna ciema Pļavniekkalna četrgadīgā pamatskola.

 

 Šai laikā skolotāji bija  Ciprijans Apšenieks, Elza un Voldemārs Dzelzkalēji, Mirdza un Otomārs Jēkabsoni, Anna un Eduards Kalniņi, Olga un Jeronims Bārtuļi, Anna un Arturs Damlici, Alvīne Pļavniece, Olga Ķīse, Elvīra Svīkule u.c. 1971. gadā skola tika slēgta. Tur iekārtoja Tūristu staciju. Daļa skolēnu un skolotāju pārgāja uz Ķekavu.

 

1993. gadā pēc Katlakalna iedzīvotāju iniciatīvas tika atjaunota Pļavniekkalna sākumskolas darbība, un par direktori sāka strādāt Agita Baltmane. 2010. gadā skolas telpas tika paplašinātas, pievienojot speciālos moduļus, kuros šobrīd atrodas četrs klases, datorklase, mājturības kabinets, medmāsas, logopēda un psihologa kabineti. Skolā mācības notiek no 1. līdz 6. klasei vispārizglītojošā un humanitāri sociālā virziena programmās. Skolēni mācās angļu, vācu un krievu valodas. 2014./15. mācību gadā skolā ir 170 audzēkņi un 22 skolotāji.

 

 

Ķekavas novadpētniecības muzejs
25.05.2015.

 

 


  Drukāt