Atklāj izstādi "Latviešu strēlnieki Nāves salā.1916. gads"

Turpinot godāt latviešu strēlnieku piemiņu, Latvijas Kara muzejā 14. aprīlī tika atklāta izstāde "Latviešu strēlnieki Nāves salā. 1916. gads". Izstādes tapšanas gaitā iesaistījās arī Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis, vēsturnieks Jānis Hartmanis, kura sarakstīto grāmatu "Latviešu strēlnieki Nāves salā" izdeva Ķekavas novada pašvaldība, jo tās teritorijā atrodas tieši šī strēlnieku cīņu vieta - Nāves sala.

 

Kā infomēja Latvijas Kara muzejs, tad izstādē ir aplūkojami unikāli  eksponēti, kā piemēram, strēlnieku darināti gredzeni, Kumanta - Zeļinska gāzmaska un Nāves salas militāra karte, kas ir unikāla, tieši pateicoties izgatavošanas veidam. Tā veidota uz koka planšetes, kur iespieddarbs - militārā karte ir uzklāta uz reljefas ģipša pamatnes. Reljefkarte attēlo vācu un krievu armijas pozīcijas pie Nāves salas Ikšķiles apkārtnē 1. Pasaules kara laikā. To izgatavojusi vācu karaspēka 8. armijas štāba 18. mērnieku nodaļa. Datēta ar 1917. gada aprīli. Karte bijusi Kara muzeja īpašums jau 1920-tajos gados, diemžēl nav saglabājušās ziņas, kā unikālais eksponāts ir nonācis muzeja krājumā.

 

Ikšķiles priekštilta nocietinājumi jeb Nāves sala izveidojās 1915. gada rudenī, kad pēc straujās atkāpšanās no Kurzemes un Zemgales, Krievijas karaspēks bija spiests pārcelties uz Daugavas labo krastu un ieņemt aizsardzības pozīcijas. Daugavas kreisajā krastā iepretim Ikšķilei - nelielā pussalā – izveidojās uzbrukuma operācijām paredzēts placdarms (aptuveni 3 km garumā un 1,5 km platumā).

 

No 1916. gada aprīļa līdz septembrim Nāves salu kopā ar krievu daļām aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni.  Tieši latviešu strēlnieki placdarmu iesauca par „Nāves salu”, jo priekšā bija vācieši, aizmugurē – Daugava.

 

Kopumā aptuveni 3 500 abu latviešu bataljonu strēlnieki Nāves salu aizstāvēja 119 dienas. 2. Rīgas un 3. Kurzemes bataljons kopā zaudēja 167 kritušos. 449 strēlnieki pēc ievainošanas vai kontūzijas tika evakuēti.

 

1916. gada 8. oktobrī vācu karaspēks veica lielāko gāzu uzbrukumu Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Smagi cieta 173. Kameņecas kājnieku pulka karavīri, no kuriem 240 zaudēja dzīvību, pārējie smagi saindējās. No neredzamā ienaidnieka cieta arī Ikšķiles civiliedzīvotāji, apkārtējā daba.

 

Atgādinām, ka šogad 23.-25. septembrī Ķekavas novadā, Daugmalē, notiks pasākuma cikls "Latviešu strēlnieki Nāves salā", kas veltīts simtgadei kopš pirmās ķīmisko ieroču izmantošanas Rīgas frontē 1. Pasaules karā.

 

 

 

 

Sabiedrisko attiecību daļa
13.04.2016.



  Drukāt