22.augustā, kad naktīs zemei pāri līst zvaigžņu lietus, pa spožu zvaigznes ceļu ir aizgājis bezgala gaišs Ķekavas cilvēks – Juris Ķilkuts( 1971. 2.02. – 2016. 22.o8.) Sirsnīgs, atsaucīgs draugs, izpalīdzīgs kolēģis un fotogrāfijas mākslas meistars.

Juris aizgāja bez atvadām, tā it kā vēl neaizietu –

“ es tagad aizeju,

bet ne jau prom –

es aizeju tepat -

uz citu sauli,

ar citu zemi parunāt

un tik ilgi būšu es,

līdz mani vārdā

nosauks kāds.”

Un Jura vārdu sauks un neaizmirsīs bērnu vokālais ansamblis “Cīrulītis”, kurā viņš spēlēja vijoli un dziedāja no pašiem pirmsākumiem. Viņš savējais būs Ķekavas vidusskolā, gan kā audzēknis, gan fotogrāfs. Vēl joprojām Juri par savējo sauc un sauks koris “Mozaīka”, kurā nodziedāti tik daudzi neaizmirstami gadi. Pārcilājot un pārlapojot fotogrāfiju albumus – skolās, kultūras namā un pašvaldībā ikviens atcerēsies Juri- ar viņa atraktivitāti, dzirkstošo humoru un īsta mākslinieka prasmi iemūžināt laikmetu un cilvēkus.  Juris mums visiem ir bijis tik ļoti savējais – draugs, kolēģis, domu biedrs un ir tik grūti pateikt  bija...

Vienmēr atmiņā Juris smaidīs , jo caur objektīva aci viņš lika smaidīt mums visiem, viņš lika mirkli noķert smaidā. Un smaidot, bez vārdiem Juris mums pajautās – Nu kā jums iet? Smejiet, raudiet un nenožēlojiet, dzīvojiet droši, koši un paliekoši.

Atvadīšanās no Jura Ķilkuta 25.augustā pl. 14.00 Stīveru kapos (vecie Allažu kapi).