Netālu no Plakanciema manīts lāča pēdas nospiedums; aicina būt piesardzīgiem

Svētdien kāds aculiecinieks informēja Valsts policiju (VP), ka Ķekavas pagastā netālu no Plakanciema redzama pēda, kas vizuāli ļoti līdzinās lāča pēdai, tāpēc likumsargi aicinājuši iedzīvotājus būt uzmanīgiem, par to vēsta ieraksts VP "Facebook" profilā.

 

Netiek izslēgts, ka minētajā teritorijā patiešām var atrasties šis dzīvnieks, norāda likumsargi.

 

Informācija par iespējamo dzīvnieka pārvietošanos Plakanciema tuvumā nodota arī Valsts Meža dienestam.

 

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un uzmanīgiem. "Ja tiek pamanīts lācis vai redzētas lāča pēdas, aicinām informēt par to Valsts policiju vai Valsts Meža dienestu, lai būtu iespējams sekot dzīvnieka pārvietošanās maršrutam. Meža dzīvnieku pamanot savā tuvumā, jāizturas nosvērti un mierīgi - nepagriežot dzīvniekam muguru, lēnām jāatkāpjas," vēsta VP.

 

Dabas pētnieks: lācis Ķekavas novadā manīts jau agrāk un var tur vēl uzkavēties

 

Lācis Latvijas centrālajā daļā, Ķekavas novadā, nav nekas neparasts - arī iepriekš saņemtas ziņas par ķepaiņa novērojumiem šajā apkārtnē, atzina institūta Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.Bauskas šosejas, Valgundes un Jelgavas apkaimē, pēdējā gada laikā ir bijuši vairāki lāču novērojumi. Pirmais esot bijis ziemā, kad kāds autovadītājs ziņojis par lāci, kurš šķērsojis ceļu.

 

Pagaidām gan neesot informācijas, vai šis lācis šajā apkaimē uzkavēsies ilgāku laiku vai arī dosies tālāk uz kādu pastāvīgāku lāču populācijas vietu Latvijas austrumu daļā vai Kurzemē. Precīzi nav zināms, taču, visticamāk, novērotais lācis ir viens un neceļo kopā ar citiem lāčiem. Tāpat nav zināms, vai lācis ir bijis mātīte vai tēviņš, jo to pēc pēdas izmēriem noteikt nevarot.

 

Ozoliņš norādīja, ka turpmāk ik pa laikam var nākties saņemt ziņojumus par novērotiem lāčiem, jo to skaits Latvijā pieaug. Daudzos gadījumos iedzīvotāji mēdz ziņot par vienu un to pašu lāci, jo dzīvnieks mēdz pārvarēt lielus attālumus.

 

Paši institūta zinātnieki neplāno doties uz vietu, kur uzietas ķepaiņa pēdas, jo lāču monitorings tiek veikts pavasarī, vasarā un rudenī šie dzīvnieki migrē. Savukārt ziemošanas laikā lācenēm dzimst mazuļi, kas monitoringa veikšanai ir ļoti būtiski.

 

www.delfi.lv

26.09.2016.

  Drukāt