Šis ir strēlnieku atceres laiks - pirms simts gadiem sācies mūsu tautas nacionālās pašapziņas veidošanās laiks - dibināti latviešu strēlnieku bataljoni, karots pirmajās cīņās. Lāčplēša dienā dažādos pasākumos pieminam gan Brīvības cīņās kritušos, gan abos Pasaules karos iesauktos Latvijas karavīrus. Daudziem jo daudziem nācās nolikt savu galvu, kara vējiem pūšot te turp, te atpakaļ.

Kritušo karavīru kapsētu un kauju piemiņas vietu ierīkošana, saglabāšana un kopšana Ķekavas  novadā apliecina ļaužu cieņu pret svarīgiem pagātnes un vēstures notikumiem saistībā ar sava novada, Latvijas un arī Eiropas vēsturi: 1919. gadā Brīvības cīņās izšķīrās, vai pastāvēs pirms gada pasludinātā Latvijas Republika. Sīvas kaujas vasarā notika arī Rīgas pievārtē, kas lika vācu spēkiem no Rīgas atkāpties. Tomēr Daugavas kreisajā krastā vēl palika jaunajai valstij naidīgie grupējumi, kas rudenī Bermonta vadībā vēlreiz uzbruka Rīgai, un šī cīņa beidzot atnesa izloloto brīvību.

Ķekavas novadā, aptuveni iezīmējot nocietinājumu un frontes līnijas, izveidotas ne mazums piemiņas vietas, kas atgādina par Pirmā pasaules kara notikumiem - zināma 21 kritušo karavīru kapsēta, kur apglabāti kritušie sākot no 1914. gada: Katlakalna brāļu kapi, kapi pie „Trušeļiem”, „Neuhof” pie „Miķelsoniem”, kapi pie „Butleriem”, „Martenberg” pie „Balkām”, „Martenberg II”, „Martenberg III”, „Pins – Braker”, „Lelmelup I” Mellupu kapsētā, „Lelmelup II” pie „Dārzniekiem”, „Maschin” pie „Priedēm”, kapi pie „Kuģiem”, „Kalning” pie Sakaiņu pilskalna, „Sclosberg” pie „Lejas Grūbām”, „Sclosberg” pie „Strēlniekiem”, „Wewer” Čandaru kapsētā, „Eser – Nord/Eserkrug” pie „Ezeru” mājām, „Eser – West”, „Eser – Ost”, „Sille” pie „Silu” mājām.

Kā arī varam lepoties ar trīs kauju piemiņas vietām - piemiņas akmens 1916. gada jūlija kaujām Spieķu kalnā (atklāts 1989. gadā), piemineklis Nāves salas aizstāvjiem, kur cīņas notika no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada jūlijam (atklāts 1924. gadā, 2016.gada septembrī ar starptautisku konferenci vērienīgi atzīmēta simtā gadskārta kopš indīgo gāzu uzbrukuma Nāves salas aizstāvjiem) un piemiņas akmens Plakanciemā pirmajai latviešu strēlnieku uzvarai 1915. gada 29. oktobrī (atklāts 2015. gadā kā pirmā Ķekavas novada dāvana Latvijas simtgadei).

Ik gadus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāls un karavīri uzkopj „Kuģu” brāļu kapus, kas atrodas Ķekavas pagasta teritorijā. Šie kapi nav izvēlēti nejauši, bet gan iepriekš apzinot un izpētot Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku kauju vietu un atdusas vietu atrašanos. Karavīri vēlas iesaistīties šo kapu uzkopšanas procesā arī nākotnē. Arī kapos pie „Butleriem” un „Lejas Grūbām” NBS karavīri veikuši teritorijas uzkopšanas darbus – nogrābta teritorija, tīrīti pieminekļi, nozāģēti pašizsējas rezultātā ieaugušie un vēja izgāztie koki.

Sākot no 2008. gada, pēc tikšanās ar Vācijas vēstniecības pārstāvi, gandrīz katru vasaru Ķekavā viesojas Vācijas Bundesvēra karavīri, lai veiktu Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas vietu sakopšanu – jau veikti labiekārtošanas darbi Trušeļu kapos un brāļu kapos pie Miķelsonu un Celtnieku mājām Ķekavas pagasta teritorijā, 2015. gadā pie „Strēlnieku” un „Lejas Grūbu” mājām Ķekavas pagastā, kapos pie „Silu” mājām Daugmales pagastā  atjaunoti un sakopti celiņi un robežu vaļņi, ar speciāliem instrumentiem atjaunoti, notīrīti un restaurēti pieminekļi, izlīdzinātas kapu apmalītes.

Meklēšanas vienība „Brālība” 2014.gadā veica vairāku atrasto karavīru pārapbedīšanu Trušeļu kapos un vēlāk Ķekavas Novadpētniecības muzejā tika sarīkota atrasto priekšmetu izstāde.

Pēdējos gados sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju un meklēšanas vienību „Leģenda” Tāļa Ešmita vadībā novadā notikušas ne mazums aktivitātes. Piemēram, 2015. gada oktobrī atbilstoši Karavīru apbedījuma vietas izpētes darbu atļaujai notika ekshumācijas darbi Spieķu kalnā ar mērķi atrast iepriekš nepārapbedītos karavīrus un, izrādot cieņu karavīriem, 77 nezināmo karavīru pīšļi tika guldīti Trušeļu kapos. Ķekavas Novadpētniecības muzejs no Spieķu kalna izrakumiem saņēmis dāvinājumā vairākus priekšmetus savai ekspozīcijai.

Savukārt šogad septembrī veikti ekshumācijas darbi līdz mūsdienām pavisam aizmirstā kapsētā pie „Skujenieku” mājām Ķekavas pagastā, kur pēc seniem nostāstiem pāri ceļam iepretī, nu jau vairs neesošās mājās, pie kara ceļa bijis ierīkots hospitālis un tuvumā arī šī karavīru kapsēta, taču laika gaitā pazudušas visas kapsētas iezīmes un pāri izaudzis mežs.

Pēc pašvaldības un Brāļu kapu komitejas rīcībā esošās informācijas šajā vietā 1916.gada jūlijā apbedīti kritušie karavīri (nule notikušo izpētes darbu laikā atrastas 65 karavīru mirstīgās atliekas) no vairākiem Sibīrijas pulkiem un 7.Bauskas latviešu strēlnieku bataljona, kā arī no 21. mortīru artilērijas divīzijas, kuru pārapbedīšana Trušeļu kapos plānota 4. novembrī plkst. 13.00.

Karavīru kapsētas tiek saudzētas un koptas, nešķirojot savējos un svešos, tāpēc aicināts ikviens, kam ir ziņas par šobrīd aizmirstām, aizaugušām vai padomju laikos nolīdzinātām karavīru kapsētām, sniegt norādes pašvaldībai (tel.Nr.67936039, sigita.varika@kekava.lv) un arī šo vietu aprūpe nonāktu Ķekavas novada pašvaldības pārziņā.

Sigita Varika

26.10.2016.