Latvijas bāriņtiesām šogad atzīmē 20. gadadienu

Atzīmējot Latvijas bāriņtiesu 20 gadu darbību, 14. oktobrī Ziemeļblāzmas kultūras pilī Rīgā notika svinīgs pasākums, ko rīkoja Bāriņtiesu darbinieku asociācija sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām, informē Ķekavas novada bāriņtiesa. 

 

Pasākumā piedalījās bāriņtiesu darbinieki no visas Latvijai, tajā skaitā no Ķekavas novada bāriņtiesas darbinieki un domes priekšsēdētāja 3. vietnieks Igors Malinauskas.

 

Šogad aprit 20 gadi, kopš atjaunotās bāriņtiesas atsākušas savu darbību kā pašvaldību izveidotas aizbildnības un aizgādnības iestādes. Šobrīd Latvijā darbojas 142 pilsētu un novadu bāriņtiesas. Bāriņtiesas tika izveidotas pamatojoties uz likumu ''Par bāriņtiesām un pagasttiesām'', kas noteica, ka ar 1996. gada 1. martu, sākt veidot jaunas aizbildnības un aizgādniecības institūcijas kā pašvaldības izveidotas iestādes.

 

Savu īpašo apsveikumu visiem bāriņtiesu darbiniekiem un svētku viesiem sūtīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pateicoties par paveikto, vēlot izturību un spēku, tostarp aicinot arī turpmāk stiprināt bāriņtiesu kapacitāti.

 

Svinīgajā pasākumā piedalījās un svētku dalībniekus uzrunāja labklājības ministrs Jānis Reirs, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, tiesībsargs Juris Jansons, Ministra prezidenta padomniece Lelde Līce-Līcīte, kā arī Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības un citu valsts, pašvaldību institūciju un biedrību pārstāvji, uzsverot bāriņtiesu darba nozīmīgumu, nodrošinot bērnu un citu rīcības nespējīgo personu personisko un mantisko interešu aizsardzību, tostarp paužot visdziļāko pateicību un cieņu par padarīto, bieži vien emocionāli grūto, bet visai sabiedrībai nepieciešamo darbu.

 

Sirsnīgu un emocionāli siltu svētku gaisotni radīja pasākuma vadītāji Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas Valdes priekšsēdētāja, Saulkrastu novada bāriņtiesas vadītāja Baiba Meldere un Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs.

 

 

Kas ir bāriņtiesa?

 

Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kas prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Novados, kuros nav teritoriālā iedalījuma vienību, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus Bāriņtiesu  likuma 61. pantā norādītos uzdevumus, ja šajos novados nav notāra. Novados, kuros ir teritoriālā iedalījuma vienības, bāriņtiesa minētos uzdevumus veic tajās novada teritoriālā iedalījuma vienībās, kurās nav notāra.

Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi. Bāriņtiesā ievēlējamo bāriņtiesas locekļu skaitu nosaka attiecīgās pašvaldības dome atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitam, lai pilnvērtīgi nodrošinātu bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzību. Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību. Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību apliecinājumu izdarīšanā un mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā.

 

Bāriņtiesai ir pienākums:

  • aizstāvēt bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;
  • izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;
  • piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un sniegt atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;
  • sniegt tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli, par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem);
  • sadarboties ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai citas aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizstāvību;
  • informēt pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;
  • neizpaust informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai aizgādnībā esošai personai;
  • sniegt palīdzību bērnam vai citai aizgādnībā esošai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;
  • Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāvēt bērnu vai aizgādnībā esošu personu kriminālprocesā.

 

Bāriņtiesai ir tiesības:

  • pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai aizgādībā esošās personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;
  • pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas - mantojuma atstājēja - kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai aizgādībā esošās personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna aizgādībā esošās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;
  • veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai;
  • uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai aizgādībā esošās personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;
  • iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai aizgādībā esošās personas interesēs, izņemot pieteikumus par rīcībspējas ierobežošanu un pārskatīšanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu, kā arī prasības pieteikumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu;
  • veikt pārrunas ar bērnu un aizgādībā esošo  personu bez citu personu klātbūtnes;
  • lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem;
  • pārbaudīt bērna vai aizgādībā esošās personas dzīves apstākļus.

 

Kompetence

  • Bāriņtiesas kompetencē ir aizstāvēt bērna personiskās intereses un tiesības attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, bāriņtiesa:
  • lemj par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;
  • lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;
  • nosūta bērnu konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai;
  • normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē;
  • lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu;
  • lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksu pārtraukšanu personai, kura faktiski bērnu neaudzina, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu;
  • lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties;
  • izšķir vecāku domstarpības bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu;
  • izšķir bērna un vecāku, bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības;
  • veic citus normatīvajos tiesību aktos noteiktos bērna personisko interešu aizsardzības pasākumus.
  • Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu paternitātes atzīšanai, ja:
    • bērna māte mirusi;
    • bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

 

Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

 

Ja bērna vecāks vai aizbildnis objektīvu iemeslu dēļ nav iesniedzis bērna interesēs tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, bāriņtiesa bērna interesēs iesniedz šo pieteikumu tiesai, ja:

  • pret bērnu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla vai psiholoģiska vardarbība, vai vardarbīga kontrole;
  • saņemtas ziņas par iespējamu pret bērnu vērstu fizisko, seksuālo vai psiholoģisko vardarbību vai vardarbīgu kontroli;
  • pret personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu, ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība;
  • saņemtas ziņas par iespējamu fizisko, seksuālo, psiholoģisko vai ekonomisko vardarbību pret personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu.

 

Bērna aizgādības tiesību pārtraukšana, atņemšana un atjaunošana

 

  • Bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja:
  • ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
  • bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
  • vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
  • vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
  • konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.
  • Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses.
  • Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja:
  • vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
  • vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

 

Bērna ārpusģimenes aprūpe

 

Bāriņtiesa bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošina aprūpi ģimeniskā vidē – audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (bērnu aprūpes iestādē). Pēc tam kad ir pieņemts lēmums par bērna ārpusģimenes aprūpi, bāriņtiesa nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi.

Bāriņtiesa lemj par aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

 

Aizbildnības jautājumi

 

Bāriņtiesa:

  • lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam;
  • raugās un izvērtē, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības;
  • pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā;
  • dod aizbildnim norādījumus;
  • lemj par aizbildņa atstādināšanu;
  • lemj par aizbildņa atcelšanu;
  • ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību;
  • ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm;
  • bāriņtiesa lemj par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam un Bāriņtiesu likumam.

 

Audžuģimeņu jautājumi

 

Bāriņtiesa lemj par:

  • ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai;
  • audžuģimenes statusa piešķiršanu;
  • bērna ievietošanu audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā;
  • audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas.
  • Bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā:
  • Bāriņtiesa lemj par:
  • bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt pie aizbildņa vai audžuģimenē vai ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē konkrētam bērnam nav piemērota.;
  • bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

 

Adopcijas jautājumi

 

Bāriņtiesa lemj par:

  • personas atzīšanu par adoptētāju;
  • piekrišanu bērna adopcijai Civillikumā noteiktajos gadījumos
  • brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajos gadījumos;
  • to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;
  • bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;
  • pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;
  • adopcijas atbilstību bērna interesēm.

Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

 

Aizgādnības jautājumi

 

Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

  • personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
  • personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;
  • personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;
  • promesošas vai pazudušas personas mantai;
  • testamenta izpildīšanai.

Bāriņtiesa saskaņā ar notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam ieceļ aizgādni mantojumam.

Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē un Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto, atļauj aizgādnim kārtot darījumus.

Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto:

  • lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt aizgādnībā esošajai personai piekritušo mantojumu;
  • lemj par aizgādnībā esošajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;
  • lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;
  • lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;
  • lemj par īpašuma iegūšanu aizgādnībā esošajai personai;
  • seko, lai aizgādnis nerīkojas ar aizgādnībā esošajai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;
  • pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši šīs personas interesēm un normatīvo aktu prasībām.
  • Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas intereses:
  • lemj par tās laulības līguma slēgšanu saskaņā ar Civillikuma 114.pantu;
  • uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270.2 panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;
  • informē prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana aizgādnībā esošās personas interesēs;
  • izšķir domstarpības starp aizgādnībā esošo personu un tās aizgādni un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Ja aizgādnībā esošā persona vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Bērna mantisko interešu aizsardzība

 

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

  • lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu;
  • lemj par bērnam piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;
  • lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;
  • lemj par bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;
  • lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;
  • ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;
  • lemj par mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;
  • lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;
  • veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

 

Apliecinājumu izdarīšana

 

Bāriņtiesa savā darbības teritorijā  veic šādus uzdevumus:

  • apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā savu dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 8537 euro;
  • apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • ieraksta testamentu grāmatā to iedzīvotāju testamentus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, pieņem glabāšanā šo iedzīvotāju privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);
  • apliecina to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņem šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus;
  • apliecina uz dokumentiem to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu;
  • pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja to deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
  • apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no lūdzējiem ir deklarējis savu dzīvesvietu attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

 Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. 

Sarma Trumpekoja

27.10.2016.

  Drukāt