Iestājoties siltākam un sausākam laikam, atkal tiek reģistrēti  pērnās zāles degšanas gadījumi. 2016. gadā Latvijā reģistrēti 2650 kūlas ugunsgrēki,  46 no tiem Ķekavas novadā.

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvalde izdala vairākus „tipiskos” kūlas dedzinātājus. Tie ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu. Otrā grupa - bērni un pusaudži, kas spēlējas vai apzināti aizdedzina pērno zāli. Savukārt trešā grupa ir neuzmanīgi smēķētāji, kas izmet nenodzēstu cigareti. Bieži tie ir autovadītāji.

Lai mazinātu kūlas ugunsgrēku daudzumu un radītās sekas, VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ugunsdrošības noteikumu prasības, proti:

• personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku (Ugunsdrošības noteikumi 6.punkts);

• ja izcēlies ugunsgrēks fiziskajai personai ir pienākums ziņot par to VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 (Ugunsdrošības noteikumi 7. punkta 1.1. apakšpunkts);
• teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem materiāliem, 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām (Ugunsdrošības noteikumi 27. punkts);

• Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana (Ugunsdrošības noteikumu 28. punkts);

Ja konstatēts pārkāpums, tiek  uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Paredzētie sodi:

• par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
• par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900  eiro;
• personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

Saskaņā ar LAPK pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sabiedrisko attiecību daļa

28.03.2017.