Tik tuvu, tomēr vēl neaizsniedzams ir pavasaris. Tomēr gaisā un mūsu pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte” kolektīva sirdīs jau virmo pavasaris. Tas atlidoja ar putnu dziesmām ko dāvināja izstāde ,,Ceļš uz pavasari”. Pavasaris jau viz apsarmojošajos bērza zaros un cilvēku sirdīs. Mazas un lielas sirsniņas gaida dabas mošanos. Kad jautājam bērniem, vai viņi gaida pavasari, visi cits caur citu sauc – jā, jā, jā, bet, kad jautājam, kas ir pavasaris, pēkšņi dzirdam kādu sīku balstiņu sakām – putni.

  

Nu, protams, putni ir pavasara vēstneši! Rudenī, kad smeldzīgi skan dzērvju klaigas, mēs sākam ilgoties pēc pavasara. Un tad, kādu rītu pamostoties, izdzirdam strazdu dziesmu, vai redzam steidzīgo bezdelīgas skrējienu. Mēs esam sagaidījuši dabas mošanos un arī paši esam pamodušies jaunai dzīvei. Zvirbuļi, zīlītes, vārnas un baloži ir bijuši mums līdzās gan tumšajos rudens vakaros, gan aukstajos ziemas rītos. Tie ir mūsu uzticamie draugi, kas allaž atgādina, ka pat vistumšākajā laikā sirdī jāglabā saule.

  

Bet pagaidām, kamēr pavasara ainas vēl tikai uzburam savā iztēlē, ir kaut kas tāds, kas palīdz tuvināt tā atnākšanu. Pie mums, pirmsskolas izglītības iestādē „Bitītē” pavasaris bija atnācis jau februāra sākumā, un to atnesa fotogrāfe Daiga Možeika savā izstādē „Ceļš uz pavasari”.

 

Bērni ir patiesi, viņi pagaidām vēl neprot liekuļot. Ja viņi priecājas, tad no sirds, ja smejas, tad smiekli skan dzidri. Kad esam aplūkojuši visas bildes, bērni jautā: „ vai mēs tagad varam skriet ārā ar basām kājām? Ir taču atnācis pavasaris!” Nē, mani mīļie, pagaidām pavasaris vēl ir tikai mūsu sirsniņās...

 

No „Bitītes” izstāde „Ceļš uz pavasari” dodas tālāk, uz citām pirmsskolas izglītības iestādēm, lai modinātu pavasari daudzu, jo daudzu sirdīs, un, kad tā būs apceļojusi visu Ķekavas novadu, klāt būs pavasaris, būs atgriezušies gājputni un ceļš uz pavasari būs izstaigāts. 

  

Izstādes iedvesmoti un prieka piepildīti, izveidojām putnu salidošanas svētkus. Skolotājas kopā ar bērniem izgatavoja krāsainus putnus, kuri salaidās mūsu ēkas pirmā stāva svētku zālē.  Ir patīkami, ka varam iepriecināt viens otru ar labiem darbiem un aktualizēt dabas skaistuma klātbūtni. Svarīgi ir uzdrošināties, meklēt iespējas, lai bērniem veidotu priekšstatu par dabas procesu nozīmi cilvēka dzīvē.