plkst. 9.00 turpinās Svētki Vērmanes dārzā (bezmaksas pasākums)

plkst. 12.00 Mūsdienu deju koncerts Rīgas Kongresu namā   

plkst. 15.00 Pūtēju orķestru defilelaukumā pie Brīvības pieminekļa (bezmaksas pasākums)

plkst. 18.00 Koru koncerta „Mana zeme – zemīte skaistā!” ģenerālmēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē

plkst. 18.00 Tautas mūzikas koncerts „Saule sēja sidrabiņu” Rīgas Latviešu biedrības namā

plkst. 19.00 Mūsdienu deju koncerts Rīgas Kongresu namā

plkst. 20.00 Folkloras kopu koncerts „Es mācēju, es mācēju, ko tie citi nemācēja” Rīgas Tehniskajā universitātē

6.-11. jūlijs – Rīgas Kongresu namā vizuālās un lietišķās mākslas izstāde „Ritmu spēles”

 

plkst. 7.00-13.00 Koncerta „Mana zeme – zemīte skaistā!” mēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē

plkst. 8.00-22.00 Tautas deju lielkoncerta „Deja kāpj debesīs” mēģinājums Daugavas stadionā

plkst. 8.00-16.00 Tautas mūzikas koncerta „Saule sēja sidrabiņu” mēģinājums Rīgas Latviešu biedrības namā

plkst. 9.00-11.00 Folkloras kopu koncerta „Es mācēju, es mācēju, ko tie citi nemācēja” mēģinājums Rīgas Tehniskajā universitātē

 

 

Skatītāju iecienītais Pūtēju orķestru defile plkst. 12.00 pie Brīvības pieminekļa priecēs ikvienu garāmgājēju, kad labākie Latvijas skolēnu pūtēju orķestri rādīs savas muzicēšanas prasmes ar saskaņotu kustību programmu.

 

 

Rīgas Kongresu namā 9. jūlijā divos Mūsdienu deju koncertos plkst. 12.00 un 19.00 būs redzama 41 spilgta un oriģināla horeogrāfija, kas papildinās laiku un telpu ar efektīvām video vizualizācijām. Mūsdienu deju koncerts sastāvēs no 41 oriģinalhoreogrāfijas, kas pārstāvēs dažādus mūsdienu dejas žanrus – šova, hip-hop, ielu, laikmetīgā, džeza, breika deju, improvizācijas. Ekspresīvajā un vērienīgajā iestudējumā dejos kolektīvi no Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Madonas, Daugavpils, Tukuma, Valmieras pilsētām, kā arī Salaspils, Rojas, Liepājas, Mālpils, Cēsu, Ropažu un Krimuldas novadiem.

 

 

Tautasdziesma oriģinālmelodijas un dažādu komponistu apdares ir priekšplānā tautas mūzikas koncertā „Saule sēja sidrabiņu”, kas plkst. 18.00 notiek Rīgas Latviešu biedrības namā. Šeit skanēs arī sadarbībā ar komponistu Valtu Pūci tapušais jaunais skaņdarbs „Saule sēja sidrabiņu” vokālistiem, vokālajiem ansambļiem, koklētāju ansambļiem un kapelām.  Piedalās Pūces Etnogrāfiskais orķestris. Režisore Inga Cipe, māksliniece un scenogrāfe – Rita Missūne. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Jānis Grigalis.

 

 

Plkst. 20.00 Rīgas Tehniskajā universitātē, stāstot anekdotes un lustīgi muzicējot, notiks folkloras kopu koncerts „Es mācēju, es mācēju, ko tie citi nemācēja, jeb kā meža sauc, tā atskan!”. Koncerta veidošanas pamatā irtradīcijas apgūšana, pārmantošana un tālāk nodošana, balsis un atbalsis, vieduma vienkāršība un bērnības dabiskums, jaunības aizrautība un dzīves pieredzes smalkums, gudrība un intuīcija, individuāla izaugsme un pilnveidošanās, saskaņas meklējumi un dažādas saskaņas zīmes: saskanīga dziedāšana, iejūtīga saspēle, stāstīšana un klausīšanās, jokošana un apdziedāšanās, sadancošana. Šeit varēs vērot folkloras konkursu „Teci, teci valodiņa”, „Anekdošu virpulis”, „Dziesmu dziedu, kāda bija”, „Vedam danci” un „Klaberjakte” laureātus. Scenāriju un režiju veidojusi Māra Mellēna.

 

 

Koru koncerta „Mana zeme – zemīte skaistā!” ģenerālmēģinājums plkst. 18.00 būs pilnvērtīgs koncerts, bērni un jaunieši būs svētku tērpos. Skanot vairāk nekā 12500 bērnu un jauniešu balsīm, tiks izpildītas jau pazīstamas melodijas, kuras nav zaudējušas savu nozīmi arī šodien, kā arī mūsu komponistu I.Kalniņa, Ē. Ešenvalda, R.Paula, U. Marhilēviča un A. Maskata jaunās dziesmas. Koncertā piedalīsies arī tautas deju kolektīvi, pūtēju orķestri un folkloras kopas, kā arī jauniešu iemīļoti solisti – R. Kaupers, J. Apeinis, P. Dukure, Aisha un K. Bumeisters.

 

 

Plašāka informācija par svētku norisēm interneta vietnē: www.dziedundejo.lv.

 

 

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus organizē LR Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs www.visc.gov.lv . Svētku ģenerālsponsors ir O!Karte, kuras sauklis ir „Kam ir ko teikt!”

 

 

Pirmo reizi svētku procesa vēsturē tie iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam, atzīmējot skolu jaunatnes svētku 50. gadadienu un to nozīmi Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā.