Virsdiriģents Arvīds Platpers novēl dalībniekiem godāt Dziesmusvētkus

 

  X Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētku koru mēģinājumā rosās arī koru koncerta „Mana zeme – zemīte skaistā” mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Arvīds Platpers.
 
 
8.jūlija koru mēģinājuma starplaikos viņš atrada laiku nelielai sarunai ar Ķekavas novada pašvaldības izdevumu „Ķekavas Novads.
 
 
Kas Jums ir Dziesmusvētki?
 
Dziesmusvētki man ir profesionālie svētki, vienmēr esmu uztvēris to kā sava darba augstāko punktu, uz kuru būtu jātiecas arī katram jaunam dziedāšanas skolotājam.
1973. gada simtgades Dziesmusvētki, kuros piedalījos vīru kora sastāvā, bija pagrieziens manā dzīvē -  sapratu, ka vēlos tāpat kā tā laika dižgari, piemēram, kā Imants Kokars, Staņislavs Broks, stāvēt Dziesmusvētku koru priekšā Mežaparka Lielajā estrādē. Līdz tam vairāk nodarbojos ar instrumentālo mūziku un pat prātā neienāca kļūt par diriģentu.
1989. gada Dziesmusvētkos savu sapni piepildīju. Tas bija garš un grūts ceļš - bija vajadzīgi sešpadsmit mērķtiecīgi gadi, lai sasniegtu šo mērķi. Šajā ceļā bija gan veiksmes, gan neveiksmes, kurā var vainot tikai pats sevi. Iemācījos nejaukt atpūtu ar darbu, jo bez sūra grūta darba nekas nerodas.
Un tad jau jābūt talantam. Kas ir talants? - pieci procenti iedzimtas spējas, bet 95 procenti māksla šo talantu izveidot par lietaskoku. Tāpat jābūt labestīgai godkārei... Ja negribi būt labākais, tad dzīvē neko arī nesasniegsi.
 
 
 
Kuri no visiem Dziesmusvētkiem Jums palikuši atmiņā kā visemocionālākie? 
 
Šie man ir jau piektie Latvijas skolu un jaunatnes Dziesmu un deju svētki. Taču visemocionālākie - Dziesmusvētki 1989. gadā, kad Mežaparka Lielās estrādes abos torņos vēl plīvoja LPSRS karogi un pa vidu dziedātāju rokās -  Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Laiks, kad Latvijā mainījās politiskā sistēma. Tajos Dziesmusvētkos mēs dziedājām „Dievs, svētī Latviju”, „Nevis slinkojot un pūstot” – pirmo reizi daudzbalsīgi, rokoperu „Lāčplēsis”, „Labvakar, Latvija” . Latviešiem tik garā spēcīgā dziesma „Saule, pērkons, Daugava” uz šīs estrādes izskanēja pirmo reizi.
Tajos Dziesmusvētkos biju pirmo reizi kā virsdiriģents, gribējās kliegt no sajūsmas – cik kolosāli, ka tavam roku mājienam klausa 15 tūkstošu dziedātāju.    
 
 
Ko novēlat Dziesmusvētku dalībniekiem?
 
Dziesmusvētku dalībniekiem novēlu nepazaudēt attieksmi - ka Dziesmusvētki ir kaut kas svēts un dārgs.  
 
 
  Drukāt